Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistika skaidri parāda, ka bezatbildīga svētku atzīmēšana ir pamats nelaimes gadījumiem, dažkārt pat ar traģiskām sekām. Nepareiza grila kurināšana vai neapdomīga ugunskura vietas ierīkošana, nejauša aizrīšanās ar gaļas gabaliņu un apdegumu gūšana, transportlīdzekļa vadīšana un peldēšanās alkohola reibumā ir tikai daži no Jāņu brīvdienās saņemtajiem izsaukumiem, kas diemžēl kļuvuši jau par klasiku. Tas ir satraucoši un atgādina par nepieciešamību ievērot drošības noteikumus, īpaši svētku laikā, kad svarīgi pieņemt apdomīgus lēmumus, kas neapdraud pašus un apkārtējos.
Pērn Līgo vakarā un Jāņu dienā kopumā aizturēti 42 autovadītāji, kas pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā. Valstī divās svētku dienās tika reģistrēti 83 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 48 personas. Tāpat jāpiemin, ka 12 autovadītāji, kuri bija iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos bija sēdušies pie stūres reibumā. Diemžēl viena persona gāja bojā, turklāt šīs avārijas izraisītājs bija alkohola reibumā. Savukārt pēc NMPD izsaukuma datiem gandrīz 600 cilvēki guva dažādas rakstura sadzīves traumas, ne tikai ceļu satiksmē, bet arī peldoties, kurinot ugunskuru vai pārgalvīgi svinot. Bet VUGD apkopotā statistika liecina, ka 2023. gada svētku brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet no ūdenstilpēm izcelti divi bojāgājušie.
Visticamāk, neviens no šiem negadījumiem nebūtu noticis, ja cilvēki būtu padomājuši par savas rīcības sekām, nevis vispirms izdarījuši un tad domājuši, ka tā nevajadzēja rīkoties. Un tas ir attiecināms ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienas situācijām. Lielākā daļa no negadījumiem nenotiktu, ja cilvēki būtu piesardzīgāk un ar lielāku atbildību izturējušies pret savu dzīvību, padomājot, ka tā tiešām mums ir tikai viena. Un paturējuši prātā, ka alkohola lietošana neiet roku rokā ar pārgalvību. Tā ir bīstama kombinācija, visbiežāk ar traģiskām beigām!
Jāņu brīvdienās diemžēl notiek traģiski negadījumi, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas, lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti rezultējas ar kustības vai rīcībspējas ierobežojumiem. Pat it kā pazīstamu ūdenstilpņu gultnē var būt koku un zaru sanesumi, kas iepriekš tur nav bijuši, līdz ar to nekad nevar būt drošs par vietu, kurā it kā vēl nesen esi peldējis. Tāpēc esi piesardzīgs, ja dodies peldēties. Peldvietā nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne uz kājām. Neej peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldi viens pats. Tāpat pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, un ūdenskrātuvju tuvumā ik mirkli uzmani bērnus!
Nedodies peldēt vienatnē, jo tad līdzās var nebūt citu cilvēku, kuri spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Atpūtā pie ūdens - laivojot, braucot ar katamarānu, ūdensmotociklu, SUP dēli - velciet glābšanas vestes! Necentieties pierādīt savas spējas aizpeldēt tālāk par citiem! Diemžēl daudzas traģēdijas uz ūdens notiek alkohola reibumā, kad ir traucēta apziņa un cilvēks neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis.
Neaizmirsiet svētkos būt pārliecinātam par sevi un ar acs kaktiņu pieskatīt citus Jāņubērnus! Iespējams, arī viņiem varētu noderēt papildus atbalsts, palīdzība un aicinājums nedarīt muļķības “kunga dūšā” vai pārgalvībā. Svarīgi vienmēr atcerēties - sava un apkārtējo drošība pirmajā vietā kā ikdienā, tā arī svētkos!