Rinkēvičs: Ukrainas miera samits bija daudz produktīvāks, nekā sākotnēji varēja šķist

Ukrainas miera samits bija daudz produktīvāks un veiksmīgāks, nekā sākotnēji varēja šķist, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs uzsvēra, ka samitā daudzas valstis pieņēma deklarāciju, gan arī vienojās, ka tas ir pirmais solis garākam procesam. Tāpat iecerēts, ka nākotnē notiks arī otrais Ukrainas miera samits.

Valsts prezidenta ieskatā pozitīvā ziņa ir arī tā, ka samitā plaši bija pārstāvētas Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstis. Viņš klāstīja, ka izskanēja dažādi viedokļi, kā arī aicinājumi nākamajā samitā aicināt piedalīties arī Krieviju un Ķīnu.

"Redzēsim, kā šis politiskais process virzīsies. Tas tiešām bija labs solis, kas atgriezta Ukrainu atpakaļ globālajā dienas kārtībā, jo par šiem jautājumiem runā un diskutē ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē," teica Rinkēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka samitā izkristalizējās trīs elementi, pie kuriem tālāk strādāt - tā ir kodoldrošība, humānie jautājumi, jautājumi, kas skar gūstekņu apmaiņu un pārtikas drošību, kas ir būtiska daudzām Āfrikas valstīm.

LETA jau rakstīja, ka pieņemtajā Ukrainas miera samita noslēguma deklarācijā uzsvērts, ka, vienojoties par mieru Ukrainā, jāievēro tās teritoriālā nedalāmība. Dokumentā arī aicināts apmainīties ar visiem karagūstekņiem un nodrošināt uz Krieviju izvesto ukraiņu bērnu atgriešanos dzimtenē.

"Mēs uzskatām, ka miera panākšanai ir nepieciešama visu pušu iesaistīšanās un dialogs. (..) Mēs vēlreiz apliecinām apņemšanos ievērot (..) visu valstu, tostarp Ukrainas, suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes principus to starptautiski atzītajās robežās," uzsvērts dokumentā.

93 valstu pārstāvji bija pulcējušās Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā uz divu dienu samitu, kurā tika apspriesti Kijevas priekšlikumi par izeju no konflikta. Tomēr noslēguma paziņojumu neparakstīja Apvienotie Arābu Emirāti, Armēnija, Bahreina, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Indija, Indonēzija, Lībija, Kolumbija, Meksika, Saūda Arābija, Taizeme un Vatikāns.

Kijiva veltīja lielas pūles, lai nodrošinātu to valstu piedalīšanos, kurām ir labas attiecības ar Maskavu. Tomēr Ķīnu neizdevās pārliecināt piedalīties samitā. Krievija uz samitu netika uzaicināta.

Samitā darba grupas pievērsās arī globālās pārtikas drošības un kodoldrošības jautājumiem. Deklarācijā uzsvērts, ka pārtikas drošību nekādā veidā nedrīkst padarīt par ieroci, piebilstot, ka piekļuve ostām Melnajā un Azovas jūrā ir izšķiroša pasaules pārtikas apgādei.

Dokumentā arī teikts, ka Ukrainai jābūt "pilnīgai suverēnai kontrolei" pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kuru okupējis Krievijas karaspēks.

Ukrainas miera samits noritēja aizvadītajā nedēļas nogalē - 15.jūnijā un 16.jūnijā - Šveicē.