Rinkēvičs uzsver austrumu robežas militārās stiprināšanas nozīmi

© Kaspars Krafts / F64

Viens no ļoti būtiskiem darāmajiem darbiem ir austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes pasākumu īstenošana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pievēršot uzmanību Nacionālo bruņoto spēku iesaistei valsts austrumu robežas stiprināšanā.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien apmeklēja Latvijas austrumu robežu un Valsts robežsardzes struktūrvienības Latgalē - Grebņevas un Šķaunes robežapsardzības nodaļas.

Vizītes laikā Rinkēvičs klātienē iepazinās ar žoga būvniecības progresu un drošības situāciju uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas. Valsts prezidents atzina, ka redzams iespaidīgs progress žoga būvniecībā uz austrumu robežas. Viņš pateicās visiem iesaistītajiem - Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts nekustamajiem īpašumiem.

"Šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs. Sevišķs paldies Valsts robežsardzes un visu iesaistīto valsts institūciju amatpersonām par valsts robežas apsardzību un ilgstošu darbu pastiprinātā režīmā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents apliecināja, ka būs diezgan regulārs viesis gan uz robežas, gan sekojot līdzi militārās infrastruktūras izveidei. Tāpat vizītes laikā Rinkēvičs atzīmēja arī iekšlietu nozares darbinieku, sevišķi robežsargu, stabilu atalgojuma pieauguma nodrošināšanas nozīmi.

LETA jau rakstīja, ka valdība otrdien atbalstīja desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu.

Valdības lēmums paredz piešķirt ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 10 000 000 eiro. Naudu plānots ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Jau ziņots, ka aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā.

Valdības martā apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, tajā skaitā ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.

Latvijā

Epidemiologi vērsuši uzmanību, ka Latvijā, kā arī dažās citās Eiropas Savienības valstīs nedaudz pieaug saslimstība ar Covid-19. TV3 raidījuma “900 sekundes” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju pieaugošā saslimstība ar Covid-19 nesatrauc.

Svarīgākais