Viltus ziņu izplatīšanā vainotajai feldšerei par dižošanos ar Krievijas karogu draud naudas sods

© unsplash.com

Valsts policija (VP) sākusi administratīvā pārkāpuma procesu saistībā ar sociālajos tīklos ievietoto video, kur bijusī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšere Marina Kornatovska dižojas ar Krievijas karogu.

Administratīvo pārkāpumu process sākts pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā panta - par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā. Likums par šādu pārkāpumu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka sieviete nesen viesojusies uz Krieviju aizbēgušā bijušā Eiropas Parlamenta deputāta no Latvijas Andreja Mamikina "raidījumā". Valsts drošības dienests nesen rosināja prokuratūrai Mamikinu apsūdzēt par agresorvalsts veikto kara noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu.

Sieviete šajā intervijā apgalvojusi, ka atrodas Krievijā.

Valsts policijā aģentūrai LETA norādīja, ka viņa ir uzaicināta uz policiju paskaidrojumu sniegšanai. Ja Kornatovska neieradīsies arī uz lietas izskatīšanu, tad policija var pieņemt lēmumu par sodu bez viņas klātbūtnes.

Jau ziņots, ka sieviete "Facebook" ievietojusi video, kur krievu valodā skanošas dziesmas pavadībā dižojas ar Krievijas karogu. Sieviete video beigās karogu arī noskūpsta.

2022.gada jūnijā LETA ziņoja, ka prokuratūra nolēmusi izbeigt kriminālprocesu pret aktīvistu Valentīnu Jeremejevu un bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšeri Kornatovsku, kurus 2020.gada nogalē aizturēja par viltus ziņu izplatīšanu saistībā ar Covid-19.

2022.gada pavasarī VP pabeidza pirmstiesas izmeklēšanu un nodeva Rīgas Austrumu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu pret divām personām par huligānismu personu grupā.

Prokuratūra gan lēmusi citādi un lietu izbeigusi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, ka sākts kriminālprocess ir jāizbeidz, ja izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Prokurora lēmumu pārsūdzēja cietušais - RAKUS, tomēr arī augstāks prokurors izbeigšanas lēmumu atstāja spēkā.

Policija 2020.gada decembra sākumā Jeremejevu kopā ar toreizējo slimnīcas feldšeri Kornatovsku aizturēja lietā par viltus ziņu izplatīšanu saistībā ar Covid-19.

Jeremejevs pēc 50 000 eiro lielas drošības naudas samaksāšanas tika atbrīvots no apcietinājuma. Feldšerei policija piemēroja drošības līdzekli - nodošanu policijas uzraudzībā, aizliegumu izbraukt no valsts, aizliegumu tuvoties un kontaktēties ar noteiktām personām, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegumu.

Iepriekš plašu ievērību sociālajos tīklos guva Jeremejeva video, kurā bija apkopotas sazvērestības teorijas par Covid-19. Šajā video sazvērestības teorijas klāstīja arī Kornatovska, kura tika pieteikta kā mediķe un RAKUS darbiniece.

Vairāk nekā pusstundu garajā video Kornatovska tika atstāstījusi tā brīža sazvērestības teoriju "klasiku" - Covid-19 esot izdomāts, statistika par inficētajiem esot viltota, slimnīcu pārslodze esot mīts, vēl neieviestās vakcīnas patiesībā būšot nāvējošas. Feldšere aizrunājas pat līdz tam, ka ārsti slimnīcā apzināti kaitējot pneimonijas pacientiem.

"Tajā ārstēšanā, kas tiek nozīmēta pneimonijas slimniekiem, ārstēšanas algoritms ir aizdomīgs un nesaprotams. Es redzu citu klīnisko ainu, bet man ir aizdomas, ka tas nav vīrusa saasinājumu dēļ, bet dēļ tā, kas tiek darīts ar pacientiem ārstēšanas laikā," norādījusi feldšere. Pēc viņas domām, tiek eksperimentēts, kā ātrāk nogalināt vai radīt iespaidu, ka cilvēks ir izārstēts.

Pēc aizturēšanas Kornatovska tika atlaista no darba RAKUS. Viņa vērsās Rīgas tiesā, lai panāktu darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, taču tiesa viņas pieteikumu noraidīja.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais