Pirms pāris gadiem "Nekā personīga" stāstīja, ka izmeklēšanas iestādes iznīcina izbeigtu kriminālprocesu materiālus, tostarp daļu, kas saskaņā ar likumu ir jābūt publiski pieejamai. Tolaik mēs pieprasījām šos dokumentus, lai tos paglābtu un padarītu publiski pieejamus. Tagad sākam to publicēšanu vienotā datubāzē.
"Parex" bankas krahs Latviju iedzina dziļā krīzē. Tiesa lēma, ka zaudējumu radīšanā vaina jāuzņemas bijušajiem akcionāriem un no viņiem jāpiedzen desmitiem miljonu eiro. Taču īsi pēc bankas kraha viņi vairākus vērtīgus aktīvus pārrakstīja dēliem un cedēja Krievijā bāzētai bankai. Policija par to ierosināja kriminālprocesu, ko 2013. gadā izbeidza. 2020. gadā šīs lietas materiāli tika iznīcināti.
Saskaņā ar likumu iepazīties ar kriminālprocesu materiāliem var tikai dažos gadījumos, bet noslēdzošajam lēmumam par lietas izbeigšanu ir jābūt publiski pieejamam. Taču arī tas tiek iznīcināts kopā ar visiem pārējiem dokumentiem.
2021. gada 5. septembrī
JURITA MIKOVIČA
IeM Informācijas centra Kvalitātes kontroles nodaļas IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultante
Krimināllietu dokumentācija tiek šūta un glabāta vienkopus. Katrai krimināllietai ir viens materiāls, viena lieta. Iestājoties krimināllietu glabāšanas termiņam, visas lietas, neatkarīgi no dokumentācijas apjoma, tiek iznīcinātas. Tātad arī lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu tiek iznīcināti. Mums neviens normatīvais akts nenosaka, ka būtu atsevišķi jāizdala kāds dokuments, tostarp arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
NP: Tātad tās lietas tiek glabātas fiziski papīra formātā, nevis digitāli?
Jā, šobrīd lietas tiek glabātas fiziski, papīra formātā.
"Nekā personīga" vērsās prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā ar pieprasījumu izsniegt kriminālprocesu izbeigšanas lēmumus visās lietās, kam pienācis vai tuvojas glabāšanas termiņš. Iestādes dokumentos aizklāja vai izdzēsa personu datus un tos pamazām turpina izsniegt. KNAB sākotnēji atteicās to darīt, prasot par dokumentu apstrādi samaksu. "Nekā personīga" KNAB atbildi apstrīdēja premjeram, kas saskaņā ar likumu institucionāli pārrauga biroju, un prasītos dokumentus tomēr saņēma.
To, cik ilgi un kā glabāt izbeigto lietu materiālus, lemj katras iestādes vadītājs. Prokuratūrā ir atsevišķa komisija, kas atlasa svarīgās lietas un tās nodod arhīvā. Pēc žurnālistu intereses par iznīcināšanai nolemtajiem dokumentiem Nodokļu un muitas policijā iznīcināšana esot apturēta.
AIGARS PRUSAKS
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors
NP: Šobrīd jūs šo lēmumu iznīcināšanu esat apturējuši?
Mēs virzāmies uz to. Mēs esam izsnieguši arī jūsu prasīto informāciju - digitalizējuši un anonimizējuši. Valstī kopumā tiek radīts arī anonimizēšanas rīks.
Savukārt Iekšlietu ministrijas pakļautībā top rīks automātiskai lēmumu anonimizēšanai, kas ļautu arī Valsts policijā izmeklēto lietu galīgos nolēmumus padarīt publiski pieejamus. Arī likumdevēji sola līdzšinējo kārtību mainīt.
ANDREJS JUDINS
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)
Tas nav pareizi un to pat nevar pamatot, kādēļ tas notiek. Labi, var runāt par bieziem sējumiem un ir jautājums, kur to glabāt, ja arhīvam tie nav vajadzīgi, bet, manuprāt, uz lēmumiem to noteikti nevajadzētu attiecināt.
Soli pa solim, bet, manuprāt, jautājums nopietns, un tas prasa risinājumu. Kārtība ir jāmaina un vismaz nolēmumiem ir jābūt pieejamiem arī pēc 20, 50 un arī pēc 100 gadiem. Lai pētnieki skatās, lasa, analizē.
Kamēr amatpersonas vēl domā, kā dokumentus padarīt pieejamus sabiedrībai, "Nekā personīga" saņēmis vairāk nekā tūkstoš dokumentus, kam pienācis glabāšanas termiņš. Tie būs pieejami vietnē izbeigts.lv, kur esam publicējuši pirmos tūkstoš lēmumus par krimināllietu izbeigšanu.
Starp tiem ir 2008. gadā uzsākta un 2011. gadā izbeigta lieta par aizdomām par fiktīviem darījumiem zirgu importā un eksportā. Lai gan iesaistīto uzņēmumu un personu vārdi dokumentā paslēpti, noprotams, ka lieta ir par kādreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša uzņēmumu. Tāpat tur ir process par iespējamo krāpšanos ap Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju, kas palika parādā 18 miljonus latu. Izbeigts kriminālprocess par nepilngadīgas meitenes piekaušanu, lieta, kur vīrietis 15 gadīgai meitenei sūtījis pornogrāfiskas bildes, Arī vairāki procesi, kur dzīvesbiedrs piekāvis sievu, bet, kad viņa atsaukusi savu iesniegumu, lieta izbeigta. Kā apgalvo prokuratūra, tagad šādi gadījumi vairs nav iespējami.
INGA NIEDRE
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore
Rusiņa gadījums mums bija tāda mācībstunda. Mēs visi apstājāmies, veicām revīziju - ko mēs pareizi darām, ko mēs nepareizi darām, un pēc tam izdarijām secinājumus, ka ir jāstrādā savādāk. Es gribētu pati paskatīties tos kriminālprocesus, kuri tiek izbeigti saistībā ar to, ka ir atsaukts iesniegums, bet tur ir nodarīti kādi miesas bojājumi cietušajai personai.
Lielākā daļa no saņemtajām lietām ir ierosinātas un izbeigtas Finanšu policijā, kas tagad pārsaukta par Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Tur ir uz robežas vai pasta sūtījumos atklātas narkotiskās vielas, laikus neiesniegti maksātnespējas pieteikumi - šādas lietas izbeidz ātri. Savukārt ar nodokļu noziegumiem aina ir citādāka.
"Nekā personīga" izpētīja vairāk nekā 700 VID nodokļu un muitas policijā izmeklētus un izbeigtus kriminālprocesus. Teju visas ar nodokļiem saistītās lietas izbeigtas noilguma dēļ.
Lietas izbeigtas aptuveni divu gadu periodā no 2010. līdz 2012. gadam. Tajās kopējais neatgūtais nodokļu apjoms bija ap 100 miljoniem latu. Dažos gadījumos izmeklētāji uz vairākām lapām uzskaita visu izdarīto un pamato, kāpēc vainīgos nevarēja atrast un naudu neizdevās atgūt. Citos nekāda pamatojuma nav un nav izslēgts, ka lieta stāvējusi atvilktnē līdz iestājies noilgums. Amatpersonas nenoliedz, ka šādu lietu daudzums var būt arī korupcijas simptoms.
AIGARS PRUSAKS
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors
Nereti uzrēķins tika veikts uzņēmumam, kuram direktors jau ir persona bez noteiktas dzīvesvietas. Līdz ar to arī tā piedziņas iespēja un iespēja saukt personu pie atbildības bija ļoti ierobežota.
Tā situācija valstī ir kardināli mainījusies. Mēs esam gājuši efektivitātes virzienā. Esam skatījusies, kā sodu politiku uzlabot, kā kriminālprocesu efektivitāti uzlabot. Un, protams, noilgumi, [lietas, kur] izbeigšanas pamats ir noilgums, ir samazinājušies.
2022. gadā Saeima Krimināllikumā iekļāva normu, kas ļauj lietu izbeigt pirms noilguma, ja izmeklētāji izdarījuši visu, kas ir iespējams, bet vainīgais tā arī nav atrasts. Pēc šīs normas ieviešanas pagājušajā gadā Nodokļu un muitas policijā vien izbeigti vairāk nekā divi tūkstoši bezperspektīvo lietu. Policijā tas noticis vēl aktīvāk.
INGA NIEDRE
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore
Pagājušajā gadā, ja mēs paskatāmies statistiskos rādītājus, tad, balstoties uz šo normu, ir izbeigti teju 20 tūkstoši kriminālprocesu visās izmeklēšanas iestādēs.
Izmeklēšanas iestādēs, īpaši Valsts policijā, ir problēmas kadru jautājumā, izmeklētāju trūkst, ir liela izmeklētāju mainība, esošajiem izmeklētājiem ir liela noslodze, es pat atļaušos teikt - pārslodze dubultā. 07:39 Ja iepriekš šī problēma bija vairāk aktuāla Rīgas reģiona ietvaros, tad šobrīd tā jau ir Vislatvijas problēma.
AIGARS PRUSAKS
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors
Vidēji izmeklētājam ir 19 lietas lietvedībā, nu viņš vienai lietai var veltīt vidēji 12 dienas gadā. Kā mēs saprotam, finanšu lietās ar to ir stipri par maz.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs demonstrē divos kriminālprocesos izņemto pierādījumu apmēru. Abi ir saistīti ar aplokšņu algām. Tai pašai iestādei jātiek galā arī ar sankciju pārkāpumu lietām. Slodzi samazinās topoši grozījumi, kas par maza apmēra pārkāpumu ļaus piemērot administratīvo sodu. Tas nozīmē, ja kāds Krievijā mēģinās ievest dārgu šampanieti, viņam sodu piemēros uzreiz, nevis būs jārosina vesels kriminālprocess.