Valdība lems par desmit miljonu eiro piešķiršanu austrumu robežas militārajai stiprināšanai

© Dmitrijs Suļžics/MN

Valdība nākamnedēļ lems par desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu.

Valdības lēmuma projekts paredz piešķirt ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 10 000 000 eiro. Naudu plānots ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Jau ziņots, ka aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā.

Valdības martā apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, tajā skaitā ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.

Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.

Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro, un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.

Latvijā

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde meklē bezvēsts prombūtnē esošo 2005. gadā dzimušo Matīsu Poikānu, kurš šā gada 24. jūlijā ap pulksten 01.00 izbrauca no mājām Saldus novadā, Remtes pagastā ar motociklu “Yamaha” un līdz šim brīdim nav zināma viņa atrašanās vieta. 

Svarīgākais