Siliņa ievēlēta par "Jaunās vienotības" valdes priekšsēdētāju [papildināts]

© Dmitrijs Suļžics /MN

Par partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) valdes priekšsēdētāju ievēlēta premjerministre Evika Siliņa, šodien tika paziņots "Vienotības" domes un JV kopsēdē.

Siliņa šajā amatā nomainījusi ekspremjeru, Saeimas deputātu Krišjāni Kariņu (JV).

Ceturtdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" Siliņa sacīja, ka JV "ir tāds mini Eiroparlaments", jo apvienība sastāv no "Vienotības" un vairākām reģionālajām partijām.

"Un parasti JV ir bijis premjers, un esmu deviņus mēnešus vadījusi valdību gana veiksmīgi," sacīja Siliņa.

Politiķe intervijā LTV atklāja, ka partijas biedri viņu vairākas reizes ir aicinājuši uzņemties atbildību vadīt JV.

EP vēlēšanās Latvijā JV plūca uzvaras laurus ar 25,07% vēlētāju atbalstu, liecina provizoriskie dati. Tas ļāva JV tikt pie diviem mandātiem EP.

Lai arī JV vēlēšanu sarakstā otrais numurs bija ekspremjeram, pašreizējam Saeimas deputātam un nu jau bijušajam JV valdes priekšsēdētājam Kariņam, viņš šajās vēlēšanās saņēma visvairāk svītrojumu - 33 907, tāpēc sarakstā "noslīdēja" uz 6.vietu. Vienlaikus gan teju tikpat daudz vēlētāju - 33 838 - pretī Kariņa vārdam bija ievilkuši plusu.

Papildināts plkst. 17:06:

JV valdē strādās arī partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, "Vienotības" valdes loceklis, JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un partijas "Kuldīgas novadam" pārstāve, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, aģentūru LETA informēja JV pārstāve Anna Ūdre.

Tāpat valdē strādās partijas "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis, partijas "Valmierai un Vidzemei" pārstāvis Jānis Skrastiņš un Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis Kārlis Deikovskis.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais