Pētniecības projektā uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas 450 metrus garā posmā kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos ir ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar lignīnu, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
Šajā 450 metru garajā posmā nofrēzēts asfalts četru centimetru biezumā un pēc tam ieklāta jauna dilumkārta. Kopumā ieklāti trīs dažādu asfalta maisījuma tipi ar dažādu bitumena un lignīna daļu.
Būvnieks šim eksperimentālajiem darbiem nodrošinās tādu pašu garantiju kā citos seguma atjaunošanas objektos - trīs gadi. Projekts netiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.
Pagājušā gada februārī SIA "Vianova" sāka pētniecības projekta "Ilgtspējīgu bioasfaltbetona maisījumu izstrāde ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu" īstenošanu. Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu bioasfalta maisījumu, daļēji aizvietojot bitumena saistvielu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu, kas ir dabīgs blakusprodukts koksnes pārstrādē, un kuram ir dažādi pielietojumi, piemēram, to var izmantot arī finiera ražošanā līmes vietā.
LVC skaidro, ka, pieaugot asfalta izejmateriālu cenām un vides aizsardzības prasībām, rodas nepieciešamība pēc alternatīvas asfalta saistvielas un reciklētā asfalta atkārtotas izmantošanas jaunu maisījumu ražošanā, samazinot neatjaunojamos resursu izmantošanas apmērus.
"Vianova" Ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks norāda, ka uzņēmuma mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu asfalta maisījumu, kura ekspluatācijas īpašības ir līdzvērtīgas tradicionāliem risinājumiem, bet ar būtiski mazāku ietekmi uz vidi. Eksperimentālā posma izbūve veikta, lai projektā izstrādātos asfalta maisījumus novērtētu reālos, augstas noslodzes ekspluatācijas apstākļos.
LVC Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs Jānis Baumanis skaidro, ka lignīna izmantošana bitumena daļējai aizstāšanai asfalta maisījumos ir jauna pieeja asfalta ražošanā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē šo metodi sāka padziļināti pētīt tikai nesen. Eksperimentālo posmu realizēšana reālos apstākļos nodrošina iespēju novērot piedāvāto tehnoloģiju veiktspēju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tādējādi izpētot ne tikai teorētiskos, bet arī praktiskos jautājumus, veicinot ilgtspējīgākus ceļu būves risinājumus.
Baumanis arī skaidro, lai jaunus materiālus vai tehnoloģijas iekļautu autoceļu būvdarbu specifikācijās, ir jāveic noteiktas darbības. To mērķis ir pārbaudīt piedāvāto tehnoloģiju piemērotību, novērtēt ierobežojumus un pielietojamību, kā arī nodefinēt skaidrus tehniskos parametrus iekļaušanai specifikācijās. Šāda sistemātiska pieeja ir sevišķi svarīga inovatīvām metodēm vai materiāliem, kā šajā gadījumā, jo nav iespējams tieši pārņemt ārzemju pieredzi un praksi LVC specifikācijās.
Lai pētījumam piešķirtu praktisku nozīmi, projekta ietvaros izstrādātos asfalta maisījumus ir jāieklāj eksperimentālā posmā, lai reālos ekspluatācijas apstākļos veiktu monitoringu, tāpēc LVC atlasīja atbilstošu ceļa posmu.
Vidzemes šosejas kreisās brauktuves pirmā josla izvēlēta, jo eksperimentālajam posmam jābūt uz ceļa ar augstu satiksmes intensitāti, ar relatīvi labu ceļa pamatu, lai tā defekti neietekmētu eksperimenta rezultātus, netālu no "Vianova" asfalta rūpnīcas, kā arī izbūves darbi būtiski netraucē satiksmi.
Šobrīd ceļa segums ir nolietojies, tajā vērojamas šķērsplaisas, garenplaisas, plaisu tīkli, veidojas izdrupumi. 2023.gada posmā vidējā diennakts satiksmes intensitāte bija 41 560 transportlīdzekļu, no kuriem 9% bija kravas transportlīdzekļi.