Vērtēs, vai nākamgad saglabāt 12% PVN likmi svaigo augļu, ogu un dārzeņu piegādēm
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai tā būtu saglabājama, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā PVN esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.
Gadījumā, ja PVN likme tiktu saglabāta 12% apmērā, 2025.gadā veidojas negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu 17 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
PVN izvērtējumā ir sniegts arī Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa.
Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, darba grupa secinājusi, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2023.gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem.
Savukārt salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022.gadā tā ierindojas ceturtajā vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES 27 valstu vidējo rādītāju 7,5%.
Latvijā 2022.gadā PVN ieņēmumi veidoja 30,7% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas jau šobrīd nozīmē salīdzinoši augstu īpatsvaru salīdzinājumā ar citām valstīm. Tomēr OECD vērtējumā Latvijai būtu jāturpina pārnest nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz citiem nodokļiem, vienlaikus palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti, teikts sagatavotajā novērtējumā.
Lai uzlabotu nodokļu sistēmas ilgtspēju, darba grupa uzskata, ka vajadzētu pakāpeniski virzīties prom no uzsvara uz darbaspēka nodokļiem un pāriet uz patēriņa nodokļiem, tostarp PVN un akcīzes nodokli. Šis īpaši attiecas uz sabiedrībām, kuras strauji noveco (arī Latvija) - jo vairāk iedzīvotāju iziet no darba tirgus, sasniedzot pensijas vecumu, jo skaidrāk iezīmēsies nepieciešamība lielāku īpatsvaru no nodokļiem iekasēt patēriņa brīdī, tādējādi turpinot nodrošināt ieņēmumus publisko pakalpojumu sniegšanai.
Novērtējumā secināts, ka no nodokļu politikas viedokļa vienkāršākā un aptverošākā PVN sistēma šobrīd ir Dānijā - viena likme, nav noteiktas samazinātas likmes nevienai preču vai pakalpojuma piegādei, zems PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis.
Tādēļ, vērtējot turpmākos lēmumus attiecībā uz PVN politiku, darba grupas ieskatā šis ir viens no apsveramiem tālākās attīstības scenārijiem. Tas nozīmētu pieturēties pie redzējuma, ka PVN pēc būtības ir valsts budžeta ieņēmumu daļas stūrakmenis arī nākotnē un izņēmumu veidošana jeb dažādas samazinātās likmes nav atbalstāms rīcības virziens.