Krievijas armijas rezerves virsnieks mēģinājis iegūt patvērumu Latvijā

Krievijas pilsonis 2022. gada augustā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Vīrietis norādīja, ka pret viņu esot nelikumīgi ierosināta krimināllieta, kurā viņš esot nelikumīgi izsludināts federālajā meklēšanā.

Tāpat Krievijas vēstniecība Latvijā neizdod viņam Krievijas pilsoņa ārzemju pasi, un tādēļ viņam arī vairs nav iespējas pagarināt Latvijas uzturēšanās atļauju.

Vīrietis arī apgalvojis, ka piedalījies protesta akcijās pret karadarbību Ukrainā, veicis publikācijas sociālajos tīklos, par šīm darbībām, un viņam Krievijā draudot cietumsods.

Tāpat viņš esot rezerves virsnieks un, iespējams, Krievijā viņam tiktu izdota pavēste par iesaukumu militārajā dienestā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņam atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. Pārvalde cita starpā norādījusi, ka nav konstatējama saistība starp vīrietim izvirzītajām apsūdzībām un viņam norādītajām politiskā rakstura aktivitātēm.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa konstatējusi, ka vīrietis nav bijis biedrs kādā politiskā partijā vai kustībā, nav kandidējis vēlēšanās, piedalījies publikās debatēs vai asi kritizējis pastāvošo iekārtu vai varu Krievijā. Tāpat viņa politiskā aktivitāte ir vērtējama kā zema un nav uzskatāma par nozīmīgu un noturīgu.

No tiesas secinājumiem arī izriet, ka vīrietis ilgstoši ir darbojies jomā, kas saistīta ar Krievijas Aizsardzības ministriju un piegādēm militārajām vajadzībām.

Tiesa secinājusi, ka sprieduma sagatavošanas brīdī fakts, ka persona atrodas Krievijas militārajā rezervē, pats par sevi nav pietiekams, lai automātiski konstatētu, ka viņam Krievijā draud piespiedu mobilizācija.

Tiesa pilnībā noraidīja vīrieša pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.