Latgales pašvaldības vēršas pie Pasaules bankas un Eiropas Komisijas

EK un PB pārstāvji kopā ar Latgales plānošanas reģiona administrāciju Daugavpilī tikās ar uzņēmējiem, izglītības iestādēm, Daugavpils Universitātes vadību un Latgales pašvaldību vadītājiem, lai gūtu plašāku priekšstatu par sociālekonomiskajiem procesiem pierobežā.

"Runājām gan par uzņēmējdarbības attīstību, gan par cilvēkresursiem, gan par izglītības iestādēm. Mums būtu jāpadomā arī ilgtspējīgāk uz priekšu, kādas programmas mēs mācām, kā tās sasaistītas ar darba tirgu, kādas mēs redzam tās īpašās uzņēmējdarbības jomas, kurās vajadzētu iet ar tādu intervenci, lai sākumā pagrūstu un varbūt tad ietu tālāk," pauda Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Daugavpils pašvaldībā skaidro, ka EK Kohēzijas politikas ietvaros jau ir veikti vairāki mēģinājumi risināt reģionālās atšķirības, izmantojot mērķtiecīgas attīstības programmas un ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, lai veicinātu līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi visos reģionos. Tomēr atsevišķu reģionu ierobežotā kapacitāte kavē vienlīdzīgu Eiropas fondu sniegto iespēju izmantošanu.

Tiekoties ar EK un PB pārstāvjiem, Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka ekonomiskā nevienlīdzība reģionos ir jāmazina un speciāla atbalsta programma Latgalei kā pierobežas reģionam ir nepieciešama, bet tāpat ir arī virkne citu jautājumu, kas jārisina kompleksi.

"Latgalei pašai svarīgāk būtu runāt nevis par nodokļu celšanu, kas šobrīd tiek diskutēts valsts līmenī un arī faktiski tiek plānots, bet gandrīz vai par tādu atvieglojumu kā mikrouzņēmuma nodokļu ieviešanu, lai to ekonomisko aktivitāti veicinātu un attīstītu," uzskata politiķis.

Pēc viņa paustā, diskusijas mērķis ar EK un PB pārstāvjiem bija pievērst uzmanību tam, ka Latgalei, pierobežai ir nepieciešama atsevišķa programma, kura minēto ekonomisko darbību stimulētu.

"Un tā būtu gan infrastruktūras objektu izveide, gan mobilitātes veicināšana attiecībā uz ceļu sakārtošanu, attiecībā uz savienojuma nodrošināšanu starp Daugavpili un Rīgu, samazinot laiku, kuru cilvēks patērē ikdienā transportā, gan arī augstākās izglītības sistēmas stiprināšana Daugavpilī, tādējādi veicinot augstāku, kvalitatīvāku izglītības iegūšanu šeit uz vietas, nodrošinot, ka jaunieši paliek šeit," uzskata Eksniņš.

Kopš šī gada aprīļa EK un PB īsteno projektu, kura laikā tiek analizēta sociālekomiskā situācija Baltijas valstu fokusa reģionos, lai jau tuvākajā laikā piedāvātu efektīvus atbalsta mehānismus. Paredzēts, ka projekta laikā Eiropas Savienības ārējās robežas reģioniem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 12 līdz 18 mēnešu periodā būs pieejams papildu finansējums kapacitātes celšanai, veicinot ilgtspējīgu attīstību.

Jau ziņots, ka maija beigās Latgali apmeklēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) eksperti, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, izglītības jomas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, uzņēmējiem. Plānots, ka rudenī OECD varētu nākt klajā ar savām rekomendācijām par reģiona attīstību.