Bijušajiem Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem un informatoriem likumos noteiktie ierobežojumi joprojām ir nepieciešami un pamatoti, tāpēc tie ir saglabājami, šāda pozīcija pausta Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību, kuru šodien atbalstīja valdība.
Likumā Ministru kabinetam ir noteikts pienākums ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtēt VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Aptaujājot teju 20 iestādes, ziņojuma autori nonākuši pie nostājas, ka šie ierobežojumi joprojām ir jāsaglabā, jo tie ir vērsti uz demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības aizsardzību, un līdz ar to tie skar nacionālās drošības intereses.
Ziņojumā uzsvērts, ka ierobežojumu mērķis izriet arī no Satversmes ievadā ietvertās konstitucionālās identitātes nesaderības ar komunistisko totalitāro režīmu un tā noziegumiem.
Vērtējot VDK darbiniekiem un informatoriem paredzēto ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu, esot būtiski ņemt vērā arī aktuālo ģeopolitisko situāciju. Jo īpaši šajos apstākļos bijušos VDK darbiniekus un informatorus joprojām ir pamats ietvert riska grupā, kas var apdraudēt Latvijas, NATO bloka un Eiropas Savienības dalībvalstu drošību, kā arī vairot neuzticību valsts varas pārstāvjiem, teikts ziņojumā. Tādējādi ministrijas ieskatā VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteiktie ierobežojumi ir nepieciešami un pamatoti, un tie ir saglabājami.
Likumus, kuros ir ietverti ierobežojumi VDK darbiniekiem un informatoriem, var iedalīt vairākās grupās.
Attiecībā uz tiesiskā statusa iegūšanu tie ir Pilsonības likums, Repatriācijas likums, likums "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu". Ierobežojumi ietverti arī Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldības domes vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā.
Bijušie VDk darbinieki un informatori nevar iegūt piekļuvi valsts noslēpumam, kā arī viņiem ir liegta iespēja ieņemt konkrētus amatus, tajā skaitā amatus iestādēs un institūcijās, kur paredzēta pieeja valsts noslēpumam saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
Satversmes tiesas judikatūrā vairākkārt atzīts VDK darbiniekiem uzlikto ierobežojumu samērīgums un atbilstība Satversmei, atzīstot, ka valsts ir jāaizsargā no tiem, kuri ar savu darbību pierādījuši, ka nav bijuši lojāli pret demokrātisko valsts iekārtu, tas ir, no personām, kuras strādājušas okupācijas varas īstenotās tiešās apspiešanas un tiešo represiju aparātā.