Veldre kritizē robežu ar Baltkrieviju: Izskatās kā briežu dārza nožogojums, bet noteikti ne ārējā valsts robeža

© Ekrānšāviņš

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā.

Latvija sāka būvēt žogu uz Austrumu robežas. Uz sauszemes robežas ar Baltkrieviju žogu pabeidza pērn, šogad vēl stiprina robežu, kur tā iet pa purviem un ezeriem.

Žoga izbūvē gar upēm uz Latvijas un Baltkrievijas robežas patlaban paveikti 47% jeb gandrīz puse darbu, aprīlī vēstīja LETA.

Savukārt Latvijas-Krievijas robežjoslas infrastruktūru paredzēts izbūvēt agrāk, nekā paredzēts iepriekš, - 2025. gadā. Optiskā kabeļa ievilkšanu un kameru uzstādīšanu gar žogu plānots paveikt līdz 2026. gada beigām.

"Es ieteiktu patestēt to žogu. Vai tas patiesi pasargās no Baltkrievu mežacūku bara - vismaz 10 kuiļi, sivēnmāte un sivēni? Šaubos. Patrenējoties var ar divām apsēm tam pārkāpt pāri. Priecē tas, ka robežsargi ir salikuši signalizāciju un visādus adapterus. Bet salīdzinot ar poļu vai somu robežu, šis izskatās kā briežu dārza nožogojums, bet noteikti nekā ārējā valsts robeža," raidījumā "Preses klubs" uzsver veselības ministrs (2007), aizsardzības ministrs (2007-2009) Vinets Veldre. Viņš arī grib zināt, kurš pieņēma lēmu, ka šo žogu vēl būvēs divus gadus. "Somi, poļi jau sen ir pabeiguši. Viņiem ir trīs reizes garāka robeža. Bet latvieši plāno to pilnībā pabeigt ap 2026.gadu," tā V. Veldre.

Latvijā

Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.

Svarīgākais