Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte kā ļoti labu ziņu novērtē lielāku pilsoņu līdzdalību jeb aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un pauž pārliecību, ka šim faktam sabiedrība arī pievērsīs atbilstošu uzmanību.
Vaicāta par to, vai CVK mājaslapā publicētajos datos būtu bijis jāuzsver, ka šogad EP vēlēšanās salīdzinājumā ar 2019.gada piedalījušies par teju 43 000 vairāk vēlētāju, Saulīte norādīja, ka arī tagad šo informāciju būs iespējams izplatīt un pētīt, tajā skaitā ar ekspertu un politologu atbalstu.
CVK priekšsēdētāja uzsvēra, ka tā ir ļoti laba ziņa, ka šajās vēlēšanās ir bijusi lielāka vēlētāju līdzdalība.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) sociālajos tīklos skaidrojis, ka vairāk nekā 170 000 Latvijas pilsoņu ārzemēs, kas pieskaitīti balsstiesīgajiem, būtiski mazinājuši vēlēšanu aktivitātes procentuālo rādītāju gan Rīgas vēlēšanu apgabalā, kam pieskaita ārzemju iecirkņus, gan Latvijā kopumā.
Taujāta par iemesliem, kāpēc šoreiz datu atspoguļojumā nolemts izmantot Cepurīša aprakstīto pieeju, Saulīte norādīja, ka tas būtu jāskaidro sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kura atbild par Fizisko personu reģistru.
Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte Latvijā esošajos EP vēlēšanu iecirkņos šajā gadā sasniegusi 37,76% liecina CVK publiskotā informācija.
Tas ir par 42 975 vēlētājiem vairāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte Latvijas iecirkņos bija 33,4%
Kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1,362 miljoni vēlētāju Latvijā un 178 761 vēlētājs ārzemēs. Savukārt 2019.gadā kopējais balsstiesīgo skaits bija 1,415 miljoni, tostarp 1,411 miljoni vēlētāju Latvijā, kā arī 3235 vēlētāji ārzemēs.