CVK piemeklējušas tehniskas problēmas [papildināts 20:32]

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu sestdienas pēcpusdienā piemeklējušas tehniskas problēmas, tajā tika norādīts lielāks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojušo skaits nekā ir patiesībā, noskaidroja aģentūra LETA.

Pēc iecirkņu slēgšanas tika publiskota informācija, ka Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) ir atrisinājusi problēmas ar informācijas pārnesi no tiešssaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte skaidroja, ka problēmas ar datu atspoguļošanu radīja neatbilstoša informācijas pārnese no tiešsaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu, skaidroja Saulīte, norādot, ka problēma bija CVK mājaslapā.

CVK vadītājas ieskatā problēmu novēršana nav prasījusi ilgu laiku un tagad informācija ir pieejama.

Informācija ap plkst.20 liecināja, ka kopumā EP vēlēšanās ir nobalsojuši teju 520 000 balsstiesīgo, pastāstīja Saulīte

CVK pārstāvis Andrejs Vaivars norādīja, ka kļūda ir nevis balsu apkopošanā, bet gan nobalsojušo skaita atspoguļošanā mājaslapā.

CVK pārstāvis papildināja, ka, importējot EP aktivitātes datus uz 8.jūnija plkst.16 no elektroniskās tiešsaistēs vēlētāju reģistra un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu "www.cvk.lv", notika datu pārneses kļūda, kā rezultātā mājaslapā atspoguļotie aktivitātes dati bija redzami lielāki nekā tie realitātē bija elektroniskās tiešsaistēs vēlētāju reģistrā.

Konstatējot šo datu neatbilstību, CVK atbildīgie darbinieki uzsāka kļūmes novēršanu. Patlaban speciālisti strādā, lai objektīvi dati būtu redzami pēc iespējas ātrāk.

Vaivars akcentēja, ka līdz sestdienas plkst.16 Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā bija nobalsojuši 414 538 balsstiesīgie iedzīvotāji jeb 26,9%. Vēlēšanu iecirkņi atvērti vēl līdz plkst.20.

EP vēlēšanās šogad var piedalīties kopumā 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.