Jaunietim par sēšanos pie stūres alkohola reibumā piespriež 200 stundas sabiedrisko darbu

© unsplash.com

Vairāki tūkstoši likumpārkāpēju ik gadu kā sodu izcieš sabiedriskos darbus. “360TV ZIŅneši” dodas skaidrot, cik dažādi ir šie sabiedriskie darbi un vai likumpārkāpēji pret tiem izturas atbildīgi. Vai lāpsta, grābeklis un slota ir viņu galvenais darba instruments?

Par sēšanos pie stūres reibumā 19 gadus vecam jaunietim piemēroja 200 stundas sabiedriskos darbus, atņēma tiesības uz 5 gadiem un konfiscēja arī automašīnu.

Puisis vēl mācās tehnikumā - tūdaļ to beigs, gatavojas eksāmeniem, tamdēļ sabiedriskie darbi jāsalāgo ar skolu.

Viņš palīdz atjaunot dienas centru jauniešiem ar autismu. Ēkā gandrīz 30 gadus bija Betānijas dominikāņu māsu klosteris un laika zobs ēku nav saudzējis. Tamdēļ darba rokas tur ļoti noder.

Lai gan neviens nestāv klāt ar pātagu, tomēr darbus kontrolē. Izvairīties nav ļauts. Tādā gadījumā sabiedriskos darbus aizstāj ar reālu brīvības atņemšanu. Pēc noteikumiem nespēlē gandrīz 10% no visiem, kam sabiedriskie darbi piespriesti. Viņus gaida cietums.

Sabiedriskie darbi mēdz būt visdažādākie - arī pasaku lasīšana Bērnu nama bērniem, mēbeļu restaurācija, manikīra pakalpojumi sociālās mājas iemītniekiem, Biķernieku trases sagatavošana sacensībām, pašvaldības peldvietas ierīkošana, mājas lapas un digitālā aprēķinu kalkulatora izstrādāšana, jauniešu iesaistīšana “izlaušanās istabas” izveidē. Viss atkarīgs no prasmēm, spējām un talantiem.

Vēstīts, ka ik gadu sabiedriskie darbi tiek organizēti ap 9 tūkstošiem likumpārkāpēju - no tiem jauni klienti gadā ir aptuveni 6 tūkstoši, tostarp nepilni 2 tūkstoši jauniešu un aptuveni simts nepilngadīgo. Teju 40 % probācijas klientu sabiedriskais darbs piemērots vairākkārt. Šobrīd Krimināllikumā top būtiskas izmaiņas, lai šādu situāciju nepieļautu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais