"Suņa murgi." Skudra raksturo vidējo Latvijas vēlētāju EP vēlēšanās

Latvijā iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu nobalsot aptuveni 7% balsstiesīgo, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes pasniedzējs, vēstures doktors Ojārs Skudra.

Viņaprāt, iepriekšējās EP vēlēšanas, kas notika 2019.gadā, neliecina, ka kaut kas būtiski būtu mainījies Latvijas vēlētāju uzvedībā. Vismazākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā bijusi Rēzeknes novada Latgalē. Skudra norādīja, ka Latgales gadījumā nekad arī nav bijis citādi.

"Runājot atklāti, es neredzu nekādus apstākļus un faktorus, kas liktu domāt, ka Latvijas vēlētājs varētu rīkoties citādāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās. Karš Ukrainā varētu mobilizēt daļu Latvijas vēlētāju. Ir bažas, ka vēlētāju aktivitātes procents varētu būt mazāks nekā 2019.gadā," sacīja vēstures doktors.

Viņaprāt, vēlētāju uzvedība ļauj runāt par divkopienu sabiedrību. Latviešu vēlētājs, Skudras ieskatā, ir Eiropas patērētājs, kurš grib "zīst pienu no ES govs", bet latviešu vēlētājs nav Eiropas veidotājs plašākā nozīmē. Vēstures doktora ieskatā, ES patlaban ir trīs galvenās problēmas - zaļās tehnoloģijas un atpalicība šajā ziņā galvenokārt no Ķīnas un ASV, ES aizsardzības spējas un to stiprināšana, migrācija.

"Latviešu vēlētājs par Eiropu nedomā. Viņš domā par savu kandidātu, par kuru balsos, un sagaida, ka šis kandidāts, viens no 720 EP deputātiem, aizstāvēs Latvijas intereses. Atvainojos, bet tie ir "suņa murgi". Tikai līdzdalība kādā no EP politiskajām grupām ļauj cerēt būtiski ietekmēt Eiropas Komisijas darbu, pieņemot, ka šī grupa būs koalīcijā, kas tiks izveidota pēc EP vēlēšanām," teica Skudra.

Viņaprāt, latviešu vēlētājs ir fragmentēts, domā par savu kandidātu, turklāt nav arī izteiktu līderu. Vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās varētu būt zemāka arī tādēļ, ka liela daļa partiju nav spējušas mobilizēt savus vēlētājus. Skudra norādīja, ka balsis uz 16 sarakstiem būs izkaisītas un mandātus sadalīs pa vienam, iespējams, Nacionālajai apvienībai varētu būt divas vietas.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8.jūnijā, kad balsot varēs no plkst.8 līdz 20. Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs - vēl 50.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei".

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība".

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.