EP vēlēšanās: Latvijā līdz šim nobalsojuši 8,37% no balsstiesīgajiem

© Ģirts Ozoliņš/MN

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās iepriekšējās balsošanas process notiek bez īpašiem starpgadījumiem, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Nav ziņu, ka iecirkņu vēlēšanu komisijas būtu saskārušās ar kādām nopietnām problēmām, norāda CVK.

Vēlēšanu komisijā arī atgādina, ka, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, EP vēlēšanās arī iepriekšējās balsošanas laikā veiktā izvēle ir galīga un vairs nevarēs tikt mainīta. Gan iepriekšējā balsošanā, gan vēlēšanu dienā, 8.jūnijā, nodotās balsis tiks sākts skaitīt pēc iecirkņu slēgšanas sestdien plkst.20.

CVK arī atzīmē, ka laikus reaģē uz nepatiesu informāciju jeb viltus ziņām par vēlēšanu procesu, par šādiem gadījumiem vēršoties tiesībsargājošās iestādēs.

Kā ziņots, šodien no plkst.13 līdz 18 kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā turpināsies iepriekšējā balsošana EP vēlēšanās.

EP vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8.jūnijā, kad balsot varēs no plkst.8 līdz 20.

Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Savukārt 2019.gada EP vēlēšanās iepriekšējā balsošanā nobalsoja 158 488 vēlētāji jeb 11,2% no balsstiesīgajiem.

Līdz 8.jūnijam plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs - vēl 50.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei".

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība Jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība".

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8.jūnijā, kad balsot varēs no plkst.8 līdz 20.

Svarīgākais