Partijas "Vienotības" bijušajam ģenerālsekretāram Artim Kamparam, kuram pārmeta mēģinājumus it kā ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus, ir tiesības vērsties ar iesniegumu tiesībaizsardzības iestādēs kā arī ar prasības pieteikumu tiesā par neslavas celšanu, atzina prokuratūrā.
LETA jau rakstīja, ka prokuratūra ir pārbaudījusi publiski izskanējušās ziņas par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014.gadā. Prokuratūra pārbaudē nav konstatējusi mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātu, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā. Uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis apgalvoja, ka toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014.gadā esot centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas iznākumu.
Prokuratūrā aģentūrai LETA atgādināja, ka, lai novērstu iespējamus apdraudējumus, ar Ministru kabineta rīkojumu pirms katrām vēlēšanām tiek izveidota starpinstitūciju darba grupa, kura atbilstoši tās uzdevumiem koordinē jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas sistēmu noturības un drošības pret ārēju ielaušanos nodrošināšanu.
"Fiziskai personai ir tiesības ar iesniegumu vērsties tiesībaizsardzības iestādēs, kā arī ar prasības pieteikumu tiesā par personas neslavas celšanu. Kā publiski tas ir izskanējis, tad konkrētajā gadījumā fiziskā persona to arī ir izdarījusi, iesniedzot prasības pieteikumu tiesai. Taču sīkāk prokuratūra komentēt nevarēs, jo prokuratūra šajā lietas kontekstā nav saņēmusi nevienu iesniegumu," aģentūrai LETA norādīja prokuratūrā.
Kampars Kadžuļa izteikumus raidījumā LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" vērtējis kā absurdus un nepatiesus. Viņš arī paziņojis, ka vērsies ar civilprasību tiesā pret Kadžuli par apmelošanu. Patlaban gan nav informācija vai Kampars papildus vērsīsies ar iesniegumu pie likumsargiem par tādu iespējamu noziegumu kā neslavas celšana.
Krimināllikums par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski paredz probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Savukārt par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.
Jau ziņots, ka Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica - nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojā, tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā KNAB. Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis.