Noskaidrots izplatītākais blēdības veids Latvijas uzņēmumu vidū

© unsplash.com

Izplatītākais blēdības veids Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vidū ir ar maksājumiem saistīta krāpniecība - ar to saskāries 31% aptaujāto uzņēmumu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

"Luminor Bank" krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma norāda, ka atšķirībā no privātpersonām uzņēmumi ir pakļauti lielākam riskam vienā krāpšanas gadījumā zaudēt lielākus naudas līdzekļus, ņemot vērā, ka noteiktie darījuma limiti visbiežāk ir ievērojami augstāki.

Celma skaidro, ka ir dažādi veidi, kā garnadži cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini.

Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt pārskaitījumus, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas pārskaitījumus uz sev piederošiem bankas kontiem.

"Luminor Bank" aptaujas rezultāti liecina, ka no aptaujātajiem Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem 14% ir saskārušies ar šāda veida krāpniecību, savukārt 11% piedzīvojuši identitātes zādzību - personīgās informācijas pretlikumīga iegūšana un izmantošana krāpnieciskos nolūkos.

Celma norāda, ka par krāpšanas upuri var kļūt jebkurš uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma, tomēr var būt situācijas, kad lielie uzņēmumi tiek īpaši "noskatīti". Izkrāptās naudas apjoms lielā mērā ir atkarīgs no garnadžu izvēlētās krāpniecības shēmas. Piemēram, pavisam nesen Finanšu nozares asociācija ziņoja par telefonkrāpniecības gadījumu, kurā uzņēmumam tika izkrāpti ievērojami naudas līdzekļi - viens miljons eiro.

Kā norāda eksperte, krāpnieki gatavojas un veic izpēti par uzņēmumiem, kurus vēlas apkrāpt, un kā mērķi krāpniecisko nolūku īstenošanai izvēlas darbiniekus, kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm vai internetbankas datiem, piemēram, pētot mājaslapā un sociālos tīklos pieejamu informāciju, kā arī izmantojot citus atvērtās interneta vides izpētes rīkus. Tieši tāpēc katram uzņēmumam ir svarīgi savus darbiniekus, īpaši tos, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus, izglītot un informēt par dažādiem krāpšanas veidiem, piemēram, liekot atpazīt viltus e-pastu starp vairākiem īstiem vai izspēlējot dažādus krāpniecības gadījumus.

Papildus tam bankas eksperte iesaka netaupīt uz dažādu drošības programmatūru rēķina, jo tās var pasargāt no pikšķerēšanas shēmām un mēģinājumiem iegūt konfidenciālu informāciju no uzņēmuma ierīcēm. Ja uzņēmumā netiek algots informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, svarīgi nodrošināt regulāru ierīču pārbaudi un programmatūru atjaunošanu, izvēloties uzticamus datorspeciālistus. Noderīga informācija ikvienam uzņēmējam pieejama "Cert.lv", kas piedāvā ne tikai dažādus bezmaksas rīkus, kas pasargā no kiberapdraudējumiem, kā, piemēram, DNS ugunsmūri, bet arī dažādas krāpšanas simulācijas.

Lai gan uzņēmumu krāpniecība ir gana izplatīta, "Luminor Bank" veiktās aptaujas dati norāda, ka aptuveni trešdaļa mazo un vidējo uzņēmumu ar krāpniecības gadījumiem nav saskārušies vai tos ir iekšēji spējuši novērst. Celma gan atgādina - krāpniekiem netrūkst atjautības, un tie var likt kļūdīties pat pieredzējušiem finansistiem vai uzņēmumu vadītājiem, radot situācijas, kas patiešām līdzīgas reāliem gadījumiem. Piemēram, 9% mazo un vidējo uzņēmumu ir saskārušies ar krāpnieciskām labdarības organizācijām, savukārt 6% ir bijuši investīciju krāpniecības upuri. Tāpat neliela daļa uzņēmumu specifiski norādījuši, ka saskārušies ar pikšķerēšanu.

Celma arī piebilst, ka regulāri novērojami ne tikai jau zināmie, bet arī jauni krāpniecības veidi. Lai gan šobrīd Latvijā "deepfake" jeb dziļviltojuma krāpniecības metode vēl nav plaši izplatīta, tas tiek uzskatīts par vienu no nopietnākajiem nākotnes krāpniecības draudiem. Ar mākslīgā intelekta palīdzību veidoti video, foto vai balss viltojumi būtiski apgrūtina krāpnieku atpazīšanu, un ārvalstu pieredze liecina, ka tie var uzņēmumam izmaksāt ļoti dārgi, norāda eksperte.

Konstatējot krāpniecības faktu, uzņēmējam nekavējoties jāsazinās ar banku un Valsts policiju - jo ātrāka būs rīcība, jo lielāka iespēja pieķert krāpnieku un cerība atgūt zaudētos līdzekļus.

"Luminor Bank" aptauja Latvijā veikta 2024. gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 250 dažādu nozaru mazos un vidējos (līdz 249 darbiniekiem) uzņēmumus.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri no 2025.gada 1.janvāra reorganizēt Nacionālo veselības dienestu (NVD), nododot e-veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu veikšanu SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Svarīgākais