Vēl tiks definēts un precizēts sadarbības mehānisms starp topošā apvienotā sabiedriskā medija valdi un galveno redaktoru, šodien Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdē sacīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Konkursa uz valdes locekļu pieciem amatiem izsludināšana paredzēta augusta sākumā, lai izraudzīto amatpersonu apstiprināšanas procesu noslēgtu ap novembri. Gaidāmajai valdei būs jāizsludina konkurss uz galvenā redaktora amatu, lai vēl izraugāmo pretendentu apstiprinātu amatā 2025.gada pirmajā pusē.
Norādot uz agrāk izskanējušajām bažām, ka galvenajam redaktoram varētu būt pārāk lielas pilnvaras, Siksnis akcentēja, ka SEPLP ir skaidri pateikuši, ka neko tādu neatbalstīs.
Galvenajam redaktoram tiesības un pienākumi būs atbilstoši likumā noteiktajam, reizē vēl būs jāprecizē un jādefinē sadarbības mehānisms starp valdi un galveno redaktoru.
Siksnis informēja deputātus arī par to, kā notiks virzība uz nosacījumu noteikšanu attiecībā uz mazākumtautību valodu izmantošanu sabiedriskajos medijos no 2026.gada.
SEPLP apkopos informāciju par izmaksām diviem dažādiem risinājumiem apvienotā sabiedriskā medija telpām - gan to, cik izmaksātu kapitālā remonta veikšana pašreizējās ēkās, gan arī par jaunas ēkas būvniecības variantu. Gala lēmums, kā rīkoties šajā jautājumā, jāpieņem līdz 2026.gada sākumam, norāda padomē.
Deputāte Jana Simanovska (P) atgādināja par Latvijas Radio darbinieku gada sākumā paustajām bažām par sekām sabiedrisko mediju apvienošanai, kas noteikta no 2025.gada. Deputāte vaicāja, kā tagad tas ir noregulēts un vai ir "noņemtas" darbinieku bažas.
Siksnis pauda, ka būtu jāuzklausa pašu darbinieku redzējums, reizē SEPLP no savas puses ir gatava ar Latvijas Radio darbiniekiem turpināt saziņu gan darba grupās, gan ārpus tām un ka vēl ir laiks diskusijām par ar apvienošanās procesu saistītajiem jautājumiem. Pagājušajā nedēļā SEPLP locekļiem Latvijas Radio telpās notika tikšanās ar radio struktūrvienību vadītājiem.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne norādīja, ka darbiniekiem viens no neskaidrākajiem jautājumiem ir, ar ko un kā notiks procesu saskaņošana jeb pie kā būs jāiet "ar iesniegumiem". Latvijas Radio darba pieeja ir operatīvi risināt jautājumus, tāpēc nepieciešamās lēmumu pieņemšanas tiesības vajadzētu deleģēt arī zemākā līmenī par valdes locekļiem un galveno redaktoru, kuri pie divreiz lielāka uzņēmuma nebūs tik viegli sasniedzami.
Nerodot risinājumu šajā jautājumā, mazināsies operativitāte un radio programma, saturs kļūs vājāks, skaidroja Klapkalne.
Apakškomisijas vadītājs Atis Švinka (P) apliecināja, ka deputāti turpinās iesākto pieeju ik pēc trīs mēnešiem sekot līdzi progresam virzībā uz vienotu sabiedrisko mediju.