Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien pauda bažas, vai laikus tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiks obligātu prasību visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes no nākamā mācību gada.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīļa nogalē nodeva saskaņošanai likumprojektu, kas paredz no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apgūt pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmu Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka likumprojektu nav saskaņojusi tikai biedrība "Ukraiņu - latviešu pērlītes".
Vienlaikus ar biedrību esot panākta vienošanās virzīties uz priekšu ar saskaņošanu, pat ja ministrija nespēs atspēkot biedrības iebildumus vai bažas. Saskaņošana notiks paātrinātā procedūrā, apliecināja IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
Grozījumus paredzēts veikt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus skata Saeimas Aizsardzības komisija. IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) informēja, ka likumprojektu Saeimā plānots skatīt divos lasījumos.
Saeimas komisijas deputāti pauda bažas, vai IZM iecere atņem iespējas ukraiņu bērniem mācīties Ukrainas tālmācības skolās, kas nereti tiem esot vienīgā saikne ar mājām. Tāpat deputāti nebija pārliecināti, vai ir korekti noteikt ukraiņu bērniem kā obligātu prasību izglītību iegūt Latvijas skolās tikai klātienē, jo Latvijas skolēniem ir pieejamas arī citas izglītības ieguves formas, piemēram, tālmācība, neklātiene vai izglītības ieguve ģimenē.
Reinberga skaidroja, ka IZM izvērtējusi dažādus riskus, vienlaikus, tās ieskatā, ir būtiski redzēt ukraiņu bērnus Latvijas izglītības sistēmā, un ka viņi skolu apmeklē klātienē. Mācības Latvijas skolās neklātienē vai tālmācībā apgrūtinātu arī latviešu valodas apguvi. Tomēr iecerētie grozījumi neaizliedz ukraiņu bērniem paralēli mācīties arī Ukrainas tālmācības skolās.
Savukārt biedrības "Latvijas bērnu labklājības tīkla" politikas koordinatore Evisa Stankus vērsa uzmanību, ka likumprojekta anotācijā neparādās iemesli, kāpēc ukraiņu bērni neapmeklē Latvijas skolās. Identificējot iemeslus, viņasprāt, varētu palīdzēt bērniem integrēties emocionāli drošā veidā. No IZM sniegtās atbildes izriet, ka no izglītības pārvaldēm saņemta informācija tikai par ukraiņu bēgļu bērnu skaitu, kas nav apmeklējuši Latvijas izglītības iestādes.
Jau ziņots, ka IZM plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apgūt pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmu Latvijas izglītības iestādēs klātienē.