Ārpolitikas institūta direktors dod padomu, ko darīt, lai Eiropas parlamentā nesavēlētu mudakus

© Vladislavs Proškins/F64

“Kāpēc ir jāiet uz eiroparlamenta vēlēšanām? Es varētu tā ļoti neakadēmiski pateikt, ko, droši vien, vēlāk man kāds pieminēs. Nu, godīgi sakot, lai nesavēlētu mudakus! Nu tas ir tā, ļoti prasti to pasakot,” definē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

Latvijai šobrīd ir paredzētas 9 vietas parlamentā, un, lai gan tas ir mazāk par procentu, ir svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti, lai Latvija nezaudētu jau tā nelielās iespējas.

“Ir svarīgi, kādus cilvēkus mēs ievēlam. Tādus, kas slinko, neko nesaprot vai tādus, kas darbojas Krievijas interesēs, vai arī tos, kas sadarbojas ar Ārlietu ministriju, mūsu pārstāvniecību ES un reāli strādā Latvijas interesēs,” vērtē Bukovskis.

Bukovskis iesaka šajā gadījumā ne tik daudz skatīties uz partijām un to programmām, bet vērtēt kandidātu CV, lai racionāli izdarītu izvēli par cilvēkiem, kuru pienesums, darbojoties Latvijas interesēs būtu vislielākais.

Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.

Svarīgākais