Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne

© unsplash.com

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Viņš arī norāda, ka Latvijas interesēs ir, lai vietējās kompānijas būtu gatavas izturēt konkurenci un piedalītos lielajos iepirkumos, kas tiek finansēti no dronu koalīcijas "kopējā katla". Tāpēc Latvijas budžeta līdzekļiem tiek palīdzēts radīt produktus, kurus var piedāvāt arī citiem.

Kompānijām esot izvirzītas konkrētas prasības, pēc kurām tiks vērtēts to piedāvājums. Tie ir tehniskie parametri, tad cena, taču esot arī specifiska vērtēšanas tabula, kur, piemēram, var iegūt atšķirīgu punktu skaitu, balstoties uz to, kurā valstī ražots drona motors, rāmis, baterijas.

"Katrā nākamajā vērtēšanas kārtā prasību kļūst aizvien vairāk. Protams, ir doma ražošanu pēc iespējas lokalizēt," intervijā žurnālam "Klubs" teicis Kairišs, atbildot uz jautājumu, vai ražošanas cikls būs noslēgts, lai kādā brīdī neesam atkarīgi no, piemēram, Ķīnas garastāvokļa vai ģeopolitiskās situācijas, kas skars sastāvdaļu loģistiku.

Viņš arī atzīmē, ka Aizsardzības ministrija ir atbalstījusi iniciatīvu par dronu poligona izbūvi, lai reizi mēnesī nedēļu visiem ražotājiem būtu iespēja testēt dronus.

"Šobrīd lielākā problēma nav uzbūvēt dronu. Problēma ir uzbūvēt dronu, kas lido arī tad, kad ir tā dēvētais džamings jeb elektromagnētiskā karadarbība, bet daudzām kompānijām nav iespēju to notestēt. Šāds poligons būs diezgan unikāla vieta, jo, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā viss ir tik blīvi apdzīvots, ka tur nav iespējams ieslēgt GPS džameri, jo "Tesla" uzreiz grāvī iebrauks," skaidrojis Kairišs.

Jau ziņots, ka 2024. gada 14. februārī tika parakstīta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi. Koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Lielbritāniju. Koalīcijā ietilpst arī Austrālija, Dānija, Igaunija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.

Dronu koalīcijas mērķis ir īstenot mērķtiecīgas dronu piegādes Ukrainai, tādējādi panākot Ukrainas pārākumu bezpilota lidaparātu spēju jomā, veicināt drošu dronu komponenšu piegāžu ķēžu izveidi rietumvalstīs, attīstīt rietumvalstu dronu sistēmu ražošanu un attīstīt sabiedroto dronu spējas.

Dronu koalīcijā līdz šim piesaistīts finansējums 500 miljonu eiro apmērā dronu iegādei Ukrainas atbalstam, iepriekš informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.

Latvijas valdība aprīļa vidū nolēma nosūtīt pirmo dronu partiju šīs iniciatīvas ietvaros.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais