Lems par 10 miljonu piešķiršanu, lai nodrošinātu Liepājai Eiropas galvaspilsētas statusu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Valdība varētu lemt par 10 miljonu eiro piešķiršanu projekta "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027.gadā" ("Liepāja 2027") nodrošināšanai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu no 1985.gada. KM norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūras projektiem un sabiedrības visaugstāk vērtētajiem pasākumiem Eiropā. Tā mērķis ir dot eiropiešiem iespējas uzzināt vairāk par citu Eiropas valstu kultūru, saredzēt kopīgo vēsturi un vērtības, izjust piederību Eiropas kopienai, attīstīt Eiropas kultūras sakarus un partnerības, kā arī izcelt kultūras nozīmi pilsētu attīstībā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm - Latvijai un Portugālei.

Projekta "Liepāja 2027" programmu veido projektu kopumi. Tos rosinājušas vietējās kultūras organizācijas un dažādi sadarbības partneri. Programmas mākslinieciskā vadītāja organizējusi darbu pie projektu kopumu izstrādes.

Ņemot vērā koncepciju "(ne)miers", radīta piecu līniju programma ar 28 projektu kopumiem, lai runātu par problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Iecerēts, ka kopā projekta "Liepāja 2027" programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu.

KM norāda, ka kultūras galvaspilsētas pasākuma rīkošana ir pilsētvides atjaunošanas un attīstības katalizators. Piemēram, aplēses liecina, ka katrs Monsā, Beļģija, ieguldītais publiskā finansējuma eiro Beļģijas ekonomikai radīja 5,5 eiro atdevi. Savukārt Marseļa, Francijā, piesaistīja rekordlielu apmeklējumu - 11 miljonus tūristu.

Projekta "Liepāja 2027" kopējie plānotie izdevumi laika periodam no 2022. līdz 2027.gadam ir 22,4 miljonu eiro, bet laika periodā no 2025. līdz 2027.gadam - 20,9 miljoni eiro. Ja tiks piešķirts valsts finansējums 10 miljonu eiro apmērā, tad no šīs summas 2025.gadā iezīmējami 1,8 miljoni eiro, 2026.gadā - 3,5 miljoni eiro, 2027.gadā - 4,6 miljonu eiro apmērā. Finansējumu plānots izmantot kultūras programmas īstenošanai, izdevumiem valsts institūcijām saistībā ar pasākuma nodrošināšanu, administrēšanai, monitoringam un izpētei, kā arī Latvijas tēla stiprināšanas kampaņas nodrošināšanai.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais