Vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam

© Oksana Džadana / F64

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, trešdien, 5.jūnijā, vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam.

Iniciatīvas pārstāve Jūlija Stepaņenko ("Suverēnā vara"), kura kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicina Ministru kabinetu un Saeimu neratificēt Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) dalībvalstu iniciēto Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām jeb PVO globālo pandēmijas līgumu.

Iepriekšējo gadu pieredze, kad cilvēkiem tika ierobežotas tiesības pelnīt sev iztiku, iegūt izglītību un saņemt būtiskus pakalpojumus, nedrīkst tikt aizmirsta, uzskata iniciatīvas autore. Pēc Stepaņenko vārdiem, šobrīd politiķi gatavojas mūsu vārdā uzņemties jaunas saistības, par kurām mums būs "jāatbild ar savu brīvību". Pret to jau iebilstot starptautiskas nevalstiskās organizācijas un arī akadēmiskā izdevniecība "The Lancet".

Iniciatīvas pārstāve klāsta, ka PVO pandēmijas nolīgums paredzot dalībvalstu pienākumu ierobežot vārda un izteiksmes brīvību, kā arī iekļauj sevī citus riska faktorus brīvai lēmumu pieņemšanai.

Ratificējot šo nolīgumu, Latvija uzņemšoties starptautiskas saistības ieviest dažāda veida sankcijas pret saviem iedzīvotājiem tad, ja tie izmantos savas tiesības brīvi izteikties par notiekošo. Starptautiskie juristi esot norādījuši uz riskiem, kuri ir iekļauti šajā līgumā, un brīdina dalībvalstis nespert neapdomātus soļus.

"Latvijas politiķiem ir jāizpēta un jāatzīst pieļautās kļūdas Covid-19 infekcijas izplatības laikā un, gatavojoties jauniem izaicinājumiem, jāpieņem pārdomāti lēmumi, kuri ir sagatavoti, balstoties uz iepriekšējo kļūdu analīzes. Lai kādi izaicinājumi būtu gaidāmi mūsu valstī, politiķi savos lēmumos nedrīkst pārkāpt cilvēka tiesības un pamatbrīvības," pauž Stepaņenko.

Latvijā

Izbeidzies vēl viens drukātais laikraksts latviešu valodā – “Ludzas Zeme”. Varētu jau teikt, nuja, tādi laiki. Pasaule iet uz digitalizāciju. Kurš šodien vairs lasa avīzes drukātā formā? Vēl jo vairāk dziļā provincē, latviešu valodā.

Svarīgākais