Izvērš cīņu pret nepamatotām svešvalodu prasībām darba sludinājumos
Valsts Darba inspekcija (VDI) ir sagatavojusi informatīvu materiālu, lai novērstu nepamatotu svešvalodas prasību izvirzīšanu darba sludinājumos, aģentūru LETA informēja inspekcijā.
Valsts Darba inspekcija (VDI) ir sagatavojusi informatīvu materiālu, lai novērstu nepamatotu svešvalodas prasību izvirzīšanu darba sludinājumos, aģentūru LETA informēja inspekcijā.
Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba sludinājuma saturam ir jāatbilst Darba likuma 32. pantā noteiktajām prasībām.
Darba likuma 32. pantā ir noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Saskaņā ar Darba likuma 56. pantu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.
Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.
Kā norādīts likumprojekta "Grozījumi Darba likumā", ar kuru ieviesta Darba likuma 32. panta anotācijā: "Lai [..] pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, [..] turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes."
Papildus tam Darba likuma 7. pantā un 29. pantā ir nostiprināts vienlīdzīgu tiesību princips un atšķirīgas attieksmes aizliegums. Proti, darba tiesisko attiecību jomā nav pieļaujama jebkāda tieša vai netieša diskriminācija, tai skaitā uz valodas pamata.
Atbilstoši Darba likuma 29. pantam diskriminācija uz valodas pamata nav konstatējama situācijās, kad noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Proti, darba devējs pretendentiem nedrīkst izvirzīt svešvalodas prasības, ja veicamā darba specifika nav tāda, ka noteiktas svešvalodas zināšana ir priekšnosacījums, lai vispār varētu veikt konkrēto darbu, piemēram, tulks, gids ārvalstu tūristiem un tamlīdzīgi. Klientu apkalpošana pati par sevi nav attaisnojošs iemesls svešvalodas zināšanu prasīšanai, jo īpaši, ja pakalpojums tiek sniegts tikai Latvijā un pamatā tikai Latvijas iedzīvotājiem.
Darba likuma normas un to piemērošana darba tiesiskajās attiecībās vienlīdz attiecas kā uz publisko, tā privāto sektoru.