Kritiski svarīgi ir kultūras institūciju digitalizētā satura kopijas glabāt arī ārpus Latvijas, uzsvēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere, piedaloties Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
Viņa norādīja, ka LNB kā viens no valsts nozīmes datu centriem ir vieta, kur kultūras institūciju digitalizētais apjoms tiek saglabāts ilgtermiņā - patlaban tiek saglabātas divas kopijas uz lentēm, tāpēc būtisks ir jautājums par trešās kopijas saglabāšanu ārpus Latvijas. Bandere atzīmēja, ka tas ir gan finanšu jautājums, gan arī zināmu politisku lēmumu jautājums, jo tas prasa finanšu resursus.
Runājot par to, cik procentu apmērā ir digitalizēti nacionālā kultūras mantojuma iestāžu krājumi, LNB akcentēja, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo ne viss institūciju krājums ir kataloģizēts. Bandere klāstīja, ka ne visam, kas ir krājumā, jātiek digitalizētam. Viņasprāt, ir jāfokusējas uz būtiskākajām vērtībām, kas veido sava veida nacionālā krājuma izlasi. Tāpat viņa pieminēja, ka nacionālajās institūcijās un nozarēs ir atšķirīga prakse un pieeja.
LNB pārstāve norādīja, ka Latvijas Nacionālā arhīva kopējais papīra dokumentu apjoms, kas ir pieejams analogā formā, digitalizēts 4% apmērā. Ja skatās uz jomām, piemēram, kino, video, fotogrāfijas un skaņa, digitalizācijas apjomi ir lielāki un variējas ap 15 līdz 25%. Bandere stāstīja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) ir būtiska trīsdimensionālā digitalizācija - būvju, ēku un pieminekļu uzmērījumi. Pārvalde glabā arī būtisku pieminekļu uzskaites dokumentāciju un šajā gadījumā digitalizācijas apjoms ir ievērojams - 70% apmērā.
Runājot par LNB krājumu, Bandere atzīmēja, ka izlases kopā iekļautas grāmatas, kas izdotas latviešu, krievu un vācu valodā. Patlaban digitalizēti ir apmēram 7% no apjoma. No Latvijā izdotiem periodiskajiem izdevumiem neatkarīgi no valodas digitalizēti 70, 80%, savukārt nošu, karšu krājums ir digitalizēts 25% apmērā, rokraksti - aptuveni 7% apmērā.
LNB pārstāve norādīja, ka Nacionālā muzeju krājuma gadījumā ir runa par divu līmeņu digitalizāciju. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs ir pamatsistēma, kurā tiek ievadīta informācija par muzeju priekšmetiem un veidoti to apraksti, taču tikai 30% no muzeju krājuma ir ievadīti šajā kopkatalogā un tikai daļa ir digitalizēta. No kopējā krājuma digitalizēti ir 13%.