Kādēļ šogad odi uzbrūk aktīvāk?

© Ekrānšāviņš

Šis pavasaris mūs ir lutinājis ar laikapstākļiem un ļāvis ar pilnu krūti izbaudīt ziedoni. Tiesa, esot dabā, tikai retais nebūs pamanījis, ka šogad ir krietni vairāk odu. Vai tā ir kāda anomālija? Vai tam ir kāds skaidrojums? Bet varbūt mums tikai tā šķiet un īstenībā odu daudzums ir normas robežās? Tematu skaidro “360TV ZIŅneši”.

Odi Latvijā pēdējo reiz bija pētīti pirms vairāk nekā pusgadsimta - 1950. gados. Tad entomologs Spuņģis šo netaisnību laboja - vairākus gadus pēc kārtas devās mežā, baroja odus, ķēra tos un preparēja.

Ikviens ir pamanījis, ka šogad odi uzbrūk aktīvāk. Esot dabā, tā vien šķiet, ka apēdīs dzīvu. Nav nemaz jādodas pie jūras, mežā vai pļavā, pietiek ar pastaigu pilsētas parkā, kad esi sadzelts un nokasījies līdz asinīm. Šo faktu entomologs apstiprina - šogad bijis silts pavasaris, nokrišņu pietiekami, tamdēļ odu vairāk nekā parasti.

Entomologs pētījumā noskaidrojis, ka Latvijā ir 30 dzēlējodu sugas, bet, iespējams, to ir daudz vairāk.

Cilvēkiem gan parasti kožot divas, trīs sugas. Pārējām odu sugām labāk garšojot putni vai meža zvēri, tāpēc ne vienmēr cilvēks ir tas labākais, no kā baroties.

Bet arī starp cilvēkiem - dažus odi mīl vairāk, citus - mazāk. Smarža, siltums, ogļskābā gāze, ko izelpojam, būs noteicošais faktors, kam uzbruks vairāk.

Odi ir arī asinssūcēji. Tikai, atšķirībā no ērcēm, nepārnēsā cilvēkiem bīstamas slimības - vismaz ne Latvijā. Ja cilvēkam mūsu odi ir droši, to gan nevaram attiecināt uz mūsu mīļdzīvniekiem - odi pārnes dirofilāriju, kas var būt bīstama suņiem.

Vairāk skaties video!

Latvijā

Jaunā pedagogu darba algas modeļa "Programma skolā" ieviešana vispārējās pamata un vidējās izglītības posmā valstij nākamgad varētu izmaksāt papildu 37 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.

Svarīgākais