Atklāj jaunas detaļas lietā par krāpšanos CVK iepirkumā

Krimināllietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumā divi pašreizējie CVK darbinieki netiek apsūdzēti, bet viņi kļuvuši par lieciniekiem.

Abiem CVK darbiniekiem sākotnēji bija statuss - personas, pret kurām sākts kriminālprocess, taču prokuratūra viņiem apsūdzības necēla. Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, tas neesot saistīts ar pierādījumu nepietiekamību. Tā esot ierasta prakse, kad šādā statusā esošas personas kļūst par lieciniekiem.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) martā rosināja prokuratūrai apsūdzēt bijušo CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu. IT uzņēmuma "SOAAR" īpašnieku Renāru Kadžuli KNAB rosināja apsūdzēt par krāpšanu lielā apmērā, bet divus pašreizējos CVK darbiniekus - par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

Apsūdzības tika celtas Bērziņai un Kadžulim, noskaidroja aģentūra LETA. Neminot personu vārdus, arī prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka lietā divām personām apsūdzībās celtas par amatnoziegumiem un krāpšanu, tomēr plašāk nekomentēja, vai apsūdzība ir atbilstoša KNAB rosinātajai.

Vienlaikus prokuratūra apliecināja, ka saskaņā ar apsūdzību iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā kopējais CVK nodarītais mantiskais zaudējums ir aptuveni 149 000 eiro

Iepriekš KNAB izplatītajā paziņojumā medijiem vēstīja, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

KNAB izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs iepirkuma dokumentācijā, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par plānotajiem pakalpojumiem, tādējādi saņemot samaksu no CVK par faktiski neveiktiem darbiem.

KNAB kriminālprocesu sāka 2022.gada 7.novembrī.

Kriminālprocess tika sākts pret vēl septiņām personām, taču izmeklēšanas laikā šo personu darbībās netika iegūts apliecinājums, ka tās būtu veikušas noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šīs personas kriminālprocesa laikā zaudēja statusu un izmeklēšanas darbībās piedalījās liecinieka statusā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2021.gada jūnijā "SOAAR" ieguva 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Tā paša gada aprīlī uzņēmums ieguva 154 802 eiro vērtu līgumu par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Iepriekš "SOAAR" direktors Kadžulis izplatītajā ziņojumā medijiem norādīja, ka 12 gadus uzņēmums bija nodrošinājis programmēšanas pasākumus vēlēšanu norisei par zemākajām cenām tirgū, bet 2022.gadā KNAB un Iekšējās drošības birojs (IDB) sāka kriminālprocesus saistībā ar CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) organizētajiem iepirkumiem, kuros tika pasūtīti programmēšanas pakalpojumi un vēlēšanu nodrošināšana.

Pēc Kadžuļa paustā, prokuratūra esot cēlusi apsūdzību KNAB sāktajā kriminālprocesā, kurā norādīts viens vienīgs iespējamais likumpārkāpums, ka "SOAAR" it kā nav iegādājies nekādu datortehniku CVK pasūtījuma izpildei, notikusi dokumentu viltošana un krāpšana lielā apmērā, ar ko valstij nodarīti zaudējumi 56 265 eiro apmērā. Kadžulis norādīja, ka KNAB iepriekš paziņojumā medijiem bija pavēstījis, ka nodarītie zaudējumi CVK ir ne mazāk par 149 920 eiro, bet prokuratūra izsniegusi apsūdzību, kurā it kā par nenopirktu datortehniku viltoti dokumenti, kā rezultātā valstij nodarīti 56 265 eiro zaudējumi.

KNAB un prokuratūra uzskata, ka datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika, norāda uzņēmumā. Tajā uzsver, ka uzņēmums nopirka komponentes no dažādiem piegādātājiem atbilstoši tā brīža pieejamībai Covid-19 apstākļos - procesorus, atmiņas, cietos diskus, mātes plates, datoru korpusus, klaviatūras, peles. Saņemtās komponentes uzņēmums sakomplektēja datoros, sainstalēja tos un izmantoja CVK pasūtījuma izpildei un vēlēšanu nodrošināšanai, bez kā nebija iespējams to izpildīt.

Kadžulis uzsvēris, ka KNAB un prokuratūra kategoriski noraida un nepieņem nekādus pierādījumus, kā arī neļauj uzņēmumam fiziski parādīt nopirkto datortehniku un apliecinošus dokumentus. Pēc viņa paustā, vēl dīvaināk esot tas, ka datortehniku, ko iestādes uzskata par nenopirktu un nozieguma priekšmetu, neviens un nekad neesot pasūtījis ne pirkt, ne nomāt, ne piegādāt. Ne CVK pasūtījuma līgumā, ne tā prasībās vai specifikācijā, pilnīgi nekur nav pieminēta nekāda datortehnika un nekad tā nav bijusi pasūtījuma priekšmets vai tā sastāvdaļa.

Uzņēmuma pārstāvis norādījis, ka līdz ar KNAB un Iekšējās drošības biroja (IDB) kriminālprocesiem 20 līdz 50 reizes ir pieaugušas izmaksas programmēšanas pakalpojumiem vēlēšanu organizēšanā.

Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka uzņēmuma arestētie līdzekļi 725 997 eiro apmērā iznīcina uzņēmumu.

"SOAAR" nosaukums izskanējis arī IDB izmeklētajā kriminālprocesā.

IDB kriminālprocesu sāka 2022.gadā un februārī rosināja apsūdzēt divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersonu un uzņēmēju par pretlikumīgām darbībām elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izveides iepirkumos. Latvijas Televīzija ziņoja, ka minētais uzņēmējs ir Kadžulis.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SOAAR" īpašnieki vienādās daļās ir Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa - 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.