Līdz oktobra beigās gaidāmajām Gruzijas parlamenta vēlēšanām vietējā opozīcija varētu konsolidēt savus spēkus, pieļauj Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" viņa atzina - pēc pašreizējo aptauju datiem, izskatās, ka vēlēšanās Gruzijā varētu uzvarēt pie varas esošā partija, tomēr jāņem vērā, ka pirmo reizi iekļūšanai parlamentā tiks izmantota 5% barjera, kāda Latvijā jau ir sen.
"Kam vajadzētu notikt ir, ka opozīcija konsolidējas, jo šobrīd ir daudzas un fragmentētas opozīcijas partijas," politisko situāciju Gruzijā skaidroja Braže, piebilstot gan, ka tas varēs notikt tikai tad, ja valstī tiks ievērotas cilvēku pamattiesības protestēt, un ja tiesībsargājošās iestādes to pieļaus un nodrošinās.
Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka attiecības ar Gruziju un tās varu ir jāvērtē ilgtermiņā, un patlaban viņa nedomā, ka Gruzijas tautas vairākums mainīs savu viedokli par kopīgo mērķi iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Lai arī kas uzvarēs Gruzijas parlamenta vēlēšanās, Latvija skaidri aicinās pie varas esošos stiprināt valsts demokrātiskās institūcijas, lai stratēģiskie mērķi, kurus mēs atbalstām - Gruzijas iestāšanās ES un NATO - tiktu īstenoti, jo tas ir arī mūsu interesēs, piebilda Braže.
Kā ziņots, Gruzijas parlaments otrdien apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumu par "ārvalstu ietekmi", kas izsaucis plašus protestus un nosodījumu ārvalstīs.
Deputāti ar 84 pret četrām balsīm pārvarēja prezidentes Salomes Zurabišvili veto.
Kā LTV skaidroja Braže, tagad Gruzijas prezidente var parakstīt vai neparakstīt šo likumu. Ja to neparakstīs prezidente, to var izdarīt parlamenta spīkers.
Gruzijas Parlamentā pieņemtais likums par ārvalstu ietekmes caurskatāmību paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".
Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.
Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.