Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu sodīs bargāk

© Dmitrijs Suļžics / F64

28. maijā stājas spēkā Ceļu satiksmes likuma grozījumi, ar kuriem tiek palielināti sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem.

Vienlaikus precizēts sodu apmērs arī par citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp ilgstošu pārkāpumu, piemēram, braukšanu bez OCTA, kas vairākkārt fiksēta ar tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem). Jaunā redakcijā izteikta elektroskrejriteņa definīcija.

Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikti lielāki sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 km/h un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu virs 70 km/h.

Kā norādīts Ceļu satiksmes likuma grozījumu (turpmāk - grozījumi) anotācijā, izmaiņu mērķis ir palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, jo pašreizējie sodi ievērojamu autovadītāju daļu neattur no šādu pārkāpumu izdarīšanas.

Atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz 71% autovadītāju

Ceļu satiksmes drošības rādītāji (KPI) - tostarp atļautā ātruma pārsniegšana, mobilo ierīču lietošana braukšanas laikā, kā arī bojāgājušo un smagi ievainoto skaits - Latvijā ir ievērojami augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Eiropas valstu vidū Latvija ar minētajiem rādītājiem izceļas kā īpaši nedroša vieta satiksmes dalībniekiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs jau iepriekš ir vērsis uzmanību uz to, ka Eiropas KPI pētījumā Latvija vairākās jomās uzrāda sliktākos rezultātus. Piemēram, salīdzinājumā ar citām pētījumā iesaistītajām valstīm Latvijā ir visvairāk autovadītāju, kuri pie stūres lieto mobilās ierīces (9,5%).

71% autovadītāju satiksmes plūsmā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām - arī šis rādītājs Latviju ierindo pēdējā vietā starp pētījumā aplūkotajām valstīm.

Palielinoties vidējam braukšanas ātrumam, pieaug ceļu satiksmes negadījumu risks ar cietušajiem un bojāgājušajiem. “Pat šķietami neliels ātruma palielinājums, piemēram, par 5 km/h, var ievērojami pasliktināt sekas ceļu satiksmes negadījumā,” atgādina J. Kreicbergs.

Līdzšinējie sodi neatturēja no atļautā braukšanas ātruma pārkāpuma

Valsts policijas (VP) publiskotā informācija liecina, ka līdzšinējais sodu apmērs lielu daļu autovadītāju neatturēja no regulāras un rupjas atļautā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpšanas, kas bieži mēdza rezultēties arī ceļu satiksmes negadījumos.

2020.-2021. gadā VP veica pētījumu par atkārtotiem ātruma pārkāpumiem ceļu satiksmē. Pētījumā tika iegūti dati par 592 personām, kuras laika periodā no 2019. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. maijam vismaz divas reizes bija pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 31 km/h.

No 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam VP turpināja pētīt iepriekš atlasītās 592 personas, lai iegūtu datus par to, vai gada laikā pārkāpēju uzvedība uz ceļa ir mainījusies, vai viņi turpina rupji pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu un vai pārkāpj arī citus ceļu satiksmes noteikumus.

VP pētījumā noskaidroja, ka 56% vadītāju (330 personas no 592) gada laikā turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. 11% jeb 64 personām no visas izlases tika piemērots liegums vadīt transportlīdzekli, no kurām 14% jeb 9 personām liegums iestājās atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu dēļ.

Kā norāda VP, no pētījumā aplūkotajām 330 personām, kuras turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, atļauto braukšanas ātrumu gada laikā pārkāpa 77% jeb 254 autovadītāju, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu 404 reizes. Savukārt atļauto braukšanas ātrumu virs 31 km/h pārkāpa 46% jeb 116 personas 136 reizes.

VP secināja, ka piektā daļa jeb 20% no pētījumā aplūkotajām 592 personām savus ieradumus nemainīja un turpināja rupji pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Turklāt minētajā laika periodā šie transportlīdzekļu vadītāji iekļuva 67 ceļu satiksmes negadījumos.

Sodi par noteiktā braukšanas ātruma neievērošanu ir noteikti CSL 55. pantā.

Latvijā

Kopš pērnā gada rudenī tapa zināms, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos reisus (privātlidmašīnas) izmantojis vismaz 36 Eiropā notiekošu pasākumu apmeklēšanai, kam iztērēts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro valsts budžeta un Briseles naudas, skandāls nerimstas. Par vainīgo šajā naudas šķērdēšanā ar esošās premjeres labvēlību “norīkots” nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Svarīgākais