Krauze: Agresorvalstu produkti jāpadara nepievilcīgi ES dalībvalstīm

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka dažādu lauksaimniecības krīžu pārvarēšanai nepieciešams adekvāts ES finansējums, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Krauze norāda, ka ES līmenī nepieciešams aktīvāk strādāt pie dažādu krīžu prognozēšanas un savlaicīgas novēršanas, nevis pie to seku likvidēšanas. Krīžu pārvaldībai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ES līmenī nepieciešama proaktīva un strukturēta pieeja ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem, politikas saskaņotību un elastīgu finanšu pārvaldību, savlaicīgai krīžu seku mazināšanai un novēršanai.

Krauze atzīmē, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas krīzes situāciju un problēmas jārisina ne tikai dalībvalstīm, bet visā ES līmenī. Viņš uzsver, ka patlaban ES Kopējā lauksaimniecības politikā paredzētais finansējums 450 miljonu eiro gadā apmērā, priekš visas ES ir nepietiekams. Tāpat jārod efektīvāki veidi, kā šo finansējumu varētu izmantot, reaģējot uz dažādiem tirgus traucējumiem, kā arī uz nelabvēlīgiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmi.

Ministrs min, ka nepieciešams stiprināt lauksaimnieku spēju uzņemties riska faktorus un atbildību par to radītajām sekām, uzlabojot zināšanu pieejamību un vairojot izpratni. Plašāk arī jāveicina apdrošināšanas pret klimata riskiem izmantošana, kas ir viens no piemērotākajiem klimata radīto risku zaudējumu mazināšanas instrumentiem.

Tāpat Krauze aicina ES noteikt vēl stingrākus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam ES. Viņš uzsver, ka agresorvalstu produkti jāpadara nepievilcīgi ES dalībvalstīm. Tāpēc Latvija sagatavojusi paziņojumu, kuram pievienojušās vēl sešas dalībvalstis, aicinot Eiropas Komisiju nākt klajā ar muitas tarifu noteikšanu plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam.

Situācija lauksaimniecībā joprojām ir nestabila, tāpēc nepieciešams ieviest ES līmeņa pasākumus, lai lauksaimnieki, kam jāievēro stingrākas prasības un jāsaskaras ar lielākām ražošanas izmaksām, varētu saglabāt savas pozīcijas pasaules tirgos. Tāpat jānodrošina adekvāts finansiāls atbalsts augstajiem standartiem, kas jāievēro ES ražotājiem, it īpaši inovācijām un modernizācijai, atzīmē zemkopības ministrs.

Reaģējot uz 27.maija Eiropas piena padomes protesta demonstrāciju Briselē, Krauze norāda, ka ES jāatrod reāli un efektīvi risinājumi, lai lauksaimnieki saņemtu taisnīgus ienākumus par padarīto. Viņš skaidro, ka kopš "Covid-19" pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ES pastāv krīzes situācija.

Tāpat Krauze atzīmē, ka bieži vien viss slogs ir uz lauksaimnieku un pārtikas ražotāju pleciem. Tāpēc zemniekiem jāsaņem godīga samaksa par saražoto. Lauksaimniekam un pārtikas ražotājam būtu jābūt prioritātei visā pārtikas ražošanas ķēdē un nebūtu jācieš pārtikas izplatītāju un mazumtirdzniecības ķēžu darbības rezultātā. To var panākt, stiprinot lauksaimnieku un pārtikas ražotāju tirgus varu, pilnveidojot negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējumu.

Jau ziņots, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē dalībvalstis diskutēja par to, kā nākotnē ātrāk un efektīvāk novērst dažādas ārējo faktoru izraisītas krīzes situācijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī par Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības tirgu ES.