Lietuvas kravu pārvadātāji ieinteresējušies par Baltkrieviju kā par tranzīta valsti - saistoši viņiem liekas ne vien kvalitatīvie un taisnie ceļi šai valstī, bet arī ērtāka kravu pārvadāšana nekā caur Latviju, raksta avīze "Lietuvos žinios".
Pirmais solis šai virzienā varētu būt trīspusēja vienošanās par sadarbību loģistikas jomā starp Lietuvu, Baltkrieviju un Ķīnu.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pirms trim nedēļām viesojoties Viļņā, aicināja Lietuvas uzņēmējus sadarboties transporta infrastruktūras attīstīšanā, īpašu uzmanību pievēršot Klaipēdas ostai, kurā Baltkrievijas kravas veido lielāko tranzīta daļu. 2008.gadā vien caur Klaipēdu pārvests vairāk nekā 6500 tonnu Baltkrievijas kravu, kuru īpatsvars kopējā ostas kravu apjomā bija 22%.
Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites un Baltkrievijas līdera sarunās daudz uzmanības tika pievērsts sadarbībai loģistikas jomā un kopuzņēmumu veidošanai. Abu valstu vadītāji vienojās, ka jāveido tranzīta loģistikas centru koridors, kas ietvertu arī trešo valstu produkciju.
Satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis apliecinājis, kad jau šomēnes, kad Viļņā notiks Eiropas un Āzijas transporta ministru apspriede, iecerēts izstrādāt un parakstīt vienošanos ar Baltkrieviju un Ķīnu par Āzijas kravu tranzīta ķēdi uz Eiropu, kurā galvenokārt tiktu izmantoti dzelzceļi. Ministrs uzsvēris, ka lielākais preču īpatsvars šajā koridorā tiks atvēlēts dzelzceļa kompānijai "Lietuvos geležinkeliai" un Klaipēdas ostai.
Viņš nav prognozējis, cik ilgā laikā varētu tikt izveidots tranzīta loģistikas centru koridors, norādot, ka loģistika nav iespējama, kamēr nav nodrošināta zināma kravu plūsma. Par to jau runāts ar Baltkrievijas satiksmes ministra vietnieku Ivanu Čerbo.
Iecerēts parakstīt arī vienošanās ar Krievijas un Kazahstānas ministriem par infrastruktūras uzlabošanu, nosakot, kādi dzelzceļa posmi jāsaved kārtībā, lai kravas no Āzijas pa dzelzceļu astoņās diennaktīs varētu sasniegt Klaipēdas ostu.
Pēc ministra teiktā, Lietuvā varētu veidot loģistikas centrus un sadalīt kravas uz Skandināviju, Viduseiropu un Austrumeiropu. Svarīga nozīme būs arī tarifu politikai - šī loģistikas ķēde varēs pilnvērtīgi funkcionēt vienīgi tad, ja tiks panākta vienošanās ar Krieviju par normāliem tranzīta tarifiem.
Lietuvas nacionālās autopārvadātāju asociācijas "Linava" prezidents Aļģimants Kondrusevičs uzskata, ka autoceļu transports ir galvenais tranzīta koridora posms. Taču viņaprāt Lietuvai pirmām kārtām nepieciešams nevis tranzīta koridors, bet attīstīta tranzīta infrastruktūra, loģistikas centri, kuri palīdzēs sadarboties ostai, ceļu transportam un dzelzceļiem.
Pēc viņa teiktā, Lietuvas autopārvadātāju maršruti jau šobrīd ved cauri Baltkrievijai, tāpēc sadarbība ir ļoti vajadzīga, bet būtu labāk, ja loģistikas centri tiktu veidoti Lietuvas, nevis kaimiņvalsts teritorijā. Lietuva varētu attīstīt jaunas paaudzes loģistiku, piedāvājot preču un kravu noliktavas, šķirošanu un sadali starp atsevišķiem transporta veidiem.
"Linava" prezidents paudis viedokli, ka "šobrīd, lai gan pastāv robežas šķērsošanas un citas procedūras, ceļš caur Baltkrieviju kravu pārvadātājiem ir drošākais un ātrākais variants, turklāt ceļu kvalitāte tur ir daudz labāka nekā pie kaimiņiem latviešiem".