Aizvien lielāks skaits pusaudžu vēršas pēc palīdzības pie profesionāļiem

2024.gada pirmajos četros mēnešos atbalstu jau saņēmuši 4138 pusaudži, no kuriem vairāk nekā 1300 uzņemti kādā no programmām. Rindā uz PRC pakalpojumiem šobrīd gaida 594 pusaudži. Garākās rindas ir Rīgā, kur 197 jaunieši palīdzību gaida kādā no pieciem PRC centriem, tad seko Liepāja ar 66, Jelgava ar 52 un Daugavpils ar 45 pusaudžiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn pēc palīdzības divas reizes biežāk vērsās bērni no audžuģimenēm un bērnu aprūpes centriem. Lai gan joprojām PRC palīdzību biežāk saņem meitenes, salīdzinot ar 2021.gadu, klientu zēnu skaits ir pieaudzis par 13%- no 25% 2021.gadā uz 38% 2023.gadā. Kopumā PRC dati liecina, ka pakalpojums darbojas efektīvi gan zēniem, gan meitenēm.

Salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir samazinājies to pusaudžu skaits, kuri neapmeklē konsultācijas vai no tām atsakās (2023.gadā 13,5% meiteņu un 13% zēnu) un pieaudzis to klientu skaits, kuri programmu pabeidz sasniedzot savus mērķus (76% meiteņu, 75% zēnu). Apmierinātības anketās 40% pusaudžu atzīmē, ka par centru dzirdējuši no saviem draugiem un paziņām, savukārt 60% vērsties pēc pakalpojumiem ieteikuši citi speciālisti vai arī viņi informāciju par PRC bija atraduši sociālajos tīklos. 95% pusaudžu un viņu vecāki atzīmēja, ka jūtas apmierināti ar PRC sniegto pakalpojumu un sasniegto rezultātu.

PRC ar katru gadu paplašina palīdzības iespējas, taču joprojām redzams, ka daļai pusaudžu dažādu iemeslu dēļ atbalstu nesaņem. Lai arī ir izveidotas divas filiāles katrā Latvijas reģionā, daudziem jauniešiem attālums no dzīves vietas līdz centram ir nepārvarams šķērslis, atzina Dambiņa. Katrā filiālē ir pusaudži, kuri mēro garu ceļu, un viņiem visbiežāk ir liels ģimenes atbalsts un arī finansiālas iespējas, taču tas nozīmē, ka cieš to bērnu veselība, kuriem jau tā ir ļoti ierobežoti resursi. Viņas vērtējumā, te būtu svarīga loma pašvaldībām, kas varētu nākt pretim saviem jauniešiem, nodrošinot vai apmaksājot transportu, taču Latvijā ir ļoti maz piemēru, kad pašvaldība iesaistās un meklē risinājumus. Turklāt ir vietas, kur PRC ir teju vienīgais šāda atbalsta sniedzējs.

"Reģionu kontekstā jāņem vērā arī cilvēkresursu trūkums. Mūsu pieredze liecina, ka reģionos kļūst arvien grūtāk piesaistīt speciālistus, tamdēļ valsts līmenī ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot un dažādot palīdzības iespējas. Daļa jauniešu nevar saņemt savu vecāku piekrišanu PRC pakalpojuma saņemšanai, un arī tas kļūst par nepārvaramu šķērsli, kad bērns paliek bez atbalsta, lai gan pats vēlas tādu saņemt un arī mūsu speciālist ir novērtējuši, ka palīdzība ir nepieciešama. Daļai jauniešu mūsu palīdzība nav piemērota, jo trūkst motivācija vai nav uzticības speciālistiem, jo jaunietis ir pabijis jau dažādās iestādēs un saņēmis neskaitāmu psihologu konsultācijas," atzina Dambiņa.

Viņas vērtējumā, ir ļoti svarīga sadarbība ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, jo bieži vien tieši tie jaunieši, kuriem palīdzība būtu vajadzīga visvairāk, to nesaņem. Svarīgi arī "nepalaist" šādu jaunieti, bet meklēt iespējas, kā viņš atbalstu tomēr varētu saņemt.

Bērnu psihiatre, PRC vadītāja Anete Masaļska atzīmēja, ka PRC ir kļuvis par lielāko šāda veida palīdzības sniedzēju pusaudžiem Latvijā, tāpēc dati sniedz priekšstatu par to, ar kādām grūtībām saskaras Latvijas pusaudži, kuri vēršas pēc atbalsta. Salīdzinot ar 2022.gadu, ir nedaudz pieaudzis to jauniešu skaits, kuri saskaras ar attiecību grūtībām, paškaitējumu, pašnāvības mēģinājumiem, trauksmes un depresijas simptomiem. Savukārt samazinājās jauniešu skaits, kuri piedzīvo uzvedības grūtības un mācību motivācijas kritumu. Iezīmējas tendence, ka vieni konkrēti simptomi pusaudzim visbiežāk saistīsies arī ar citiem.

"Ja jaunietis piedzīvo psihotiska rakstura traucējumus, viņam biežāk varētu būt delikventa uzvedība un vielu atkarības. Savukārt pusaudži, kuri skolā piedzīvo bullingu, biežāk cīnās arī ar procesu atkarībām, mācību un attiecību grūtībām," stāstīja Masaļska.

PRC klientu lokā nav nozīmīgi pieaudzis to pusaudžu skaits, kuri pēc palīdzības vēršas saistībā ar dzimtes identitātes grūtībām. 2022.gadā tādi bijuši 1,2%, savukārt 2023.gadā 1,5%, bez atšķirībām dzimumos.

"Salīdzinoši, ar depresijas simptomiem saskaras gandrīz 50% mūsu klientu, atkarību izraisošu vielu lietošanu 11% un pašnāvības mēģinājumiem 6% klientu. Jaunieši, kuri pēc palīdzības vēršas saistībā ar dzimtes identitātes jautājumiem, lielākoties bija piedzīvojuši pašnāvības mēģinājumus un depresijas simptomus, un laikā, ko pavadīja PRC, saņēma visa veida atbalsta konsultācijas, taču nesaņem medikamentozo terapiju dzimuma maiņai", komentēja Masaļska.

2023.gadā 82 PRC klienti bija cietuši no vardarbības, no kuriem 31 jaunietis bija piedzīvojis seksuālo vardarbību. Salīdzinoši, 2022.gadā PRC palīdzību saņēma 99 no vardarbības cietušie pusaudži. Nav novērojamas izmaiņas stacionēto klientu skaitā salīdzinot 2022. un 2023.gadu, kas ir aptuveni 1% no visiem PRC klientiem.

2023.gadā, pateicoties Probācijas dienesta un Labklājības ministrijai, tika izveidota jauna programma - dialektiski biheiviorālās terapijas programma augsta riska pusaudžiem. Programmā iesaistītajiem pusaudžiem ir kompleksa, pārklājoša simptomātika, kas var izpausties kā ļoti izteiktas emociju regulācijas grūtības, attiecību problēmas gan ģimenē, gan ārpus tās, uzvedības traucējumi, atkarību izraisošo vielu lietošana un citas.

PRC speciāliste, DBT programmas vadītāja Romija Krēziņa stāstīja, ka primāri programmā tika uzņemti jaunieši, kuriem bija savas vai citu dzīvību apdraudošas uzvedības. Pusaudžiem vidēji bija 15 gadi un viņu grūtības visbiežāk skāra vairāk kā vienu dzīves jomu. Šiem pusaudžiem, salīdzinot ar citiem PRC klientiem, bija par 20% vairāk uzvedības problēmu, par 60% izteiktāka garastāvokļa traucējumu simptomātika, un trīs reizes augstāks pašnāvības risks.

"Bieži vien šie pusaudži nāk no nelabvēlīgas vides vai ir piedzīvojuši vardarbību. Sešu mēnešu laikā, kas pavadīti intensīvā programmā ar vismaz divam tikšanās reizēm nedēļā konsultāciju, specifisku grupas nodarbību formā vai ģimenes sesiju formā, pēc programmas pabeigšanas DBT klientiem par 50% samazinājās garastāvokļu traucējumu simptomātika, uz pusi nokritās domu par pašnāvību intensitāte un par 25% uzlabojās kopēja labbūtība," stāstīja Krēziņa.

Arī šogad PRC turpina pilnveidot savus pakalpojumus, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes atbalstu pusaudžiem ar dažādām mentālās veselības grūtībām.

"Viena no mūsu prioritātēm ir nodrošināt mūsu speciālistiem zināšanas par jaunākajām un efektīvākajām pierādījumos balstītām ārstēšanas metodēm. Starp jauniešiem, kuri vēršas pie mums pēc palīdzības, ir arī pusaudži ar Tureta sindromu. Tā ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes - vokālie tiki. Atsevišķas tiku epizodes ir ļoti plaši izplatītas un dzīves laikā var skart pat 15% no vispārējās populācijas," skaidroja Masaļska.

Pēc viņas paustā, šogad, pateicoties ziedotāju atbalstam, PRC pirmie Latvijā ieviesīs vienu no efektīvākajam nefarmakoloģiskajām intervencēm- "Comprehensive behavioral intervention for tics" (CBIT), lai spētu sniegt savlaicīgu, pierādījumos balstītu atbalstu pusaudžiem ar Turetas sindromu, tādā veidā uzlabojot viņu ikdienas funkcionēšanu.