Siliņa atkārtoti uzdevusi SM iesniegt "Rail Baltica" projekta pārvaldības tiesisko regulējumu
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atkārtoti uzdevusi SM iesniegt Ministru kabinetā (MK) "Rail Baltica" projekta pārvaldības un uzraudzības mehānisma tiesiskā regulējuma piedāvājumu, aģentūru LETA informēja Siliņas birojā.
Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners norāda, ka SM uzdots nekavējoties iesniegt MK "Rail Baltica" projekta pārvaldības un uzraudzības mehānisma tiesisko regulējumu, tajā skaitā nosakot infrastruktūras un "Rail Baltica" projekta grāmatvedības pārvaldības mehānismu. Šis uzdevums iepriekš ministrijai bija jāpaveic līdz 30.martam, norāda Zoldners.
Izstrādājot pārvaldības un uzraudzības modeli, uzdots arī ņemt vērā kopuzņēmuma un nacionālā ieviesēja līdz šim uzrādīto spēju īstenot deleģētos uzdevumus, lai sasniegtu projekta indikatīvos termiņus un mērķus.
Tāpat SM atkārtoti uzdots sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) piedāvāt vienotu tiesisko regulējumu nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtības uzlabošanai, šādā veidā nodrošinot Ministru prezidentes pērnā gada oktobra rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi.
Ministru prezidentes rezolūcijā uzsvērts, ka informatīvā ziņojuma par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu, tālāka virzība iespējama tikai pēc attiecīgā "Rail Baltica" projekta pārvaldības un uzraudzības tiesiskā regulējuma apstiprināšanas.
"Tas sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem ļautu saprast un skaidrot gan projekta tiesisko, gan infrastruktūras pārvaldīšanas rāmi, pirms tiek pieņemti nākamie lēmumi par kopējo projekta tvērumu," norāda birojā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Satiksmes ministrija visus savus mājasdarbus ir izdarījusi, papildinot, ka ziņojums par plānotajām projekta pārvaldības izmaiņām tika sagatavots jau februārī.
"Jau trīs mēnešus pret šī ziņojuma tālāku izskatīšanu turpina iebilst Finanšu ministrija, par spīti tam, ka esam dažādos līmeņos mēģinājuši ziņojumu saskaņot - gan vairākas reizes pārrunājot sadarbības sanāksmē, gan individuāli tiekoties ar ministru prezidenti un finanšu ministru," papildināja Briškens.
Viņš norādīja, ka ir sniedzis valdībai detalizētu informāciju par "Rail Baltica" projekta ieviešanu un patlaban neredz iemeslu, kādēļ Finanšu ministrija turpina kavēties ar lēmumu pieņemšanu.
"Vienlaikus, kā jau esam vairākkārt uzsvēruši, jebkāda tālāka kavēšanās ar lēmumiem apdraud ne tikai projekta ieviešanu un tā paātrināšanu, bet arī pilnvērtīga Eiropas Savienības finansējuma piesaisti šim stratēģiski svarīgajam projektam," uzsvēra ministrs.
Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.
EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.
EDzL informē, ka otrdien "Rail Baltica" komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas tikās Rīgā un izveidoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kuru iebūvēs pamattrases pamatos.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.