Dots agrs starts priekšvēlēšanu cīņai par Rēzekni

Politiskā cīņa par varu Rēzeknē ir sākusies agrāk nekā citās pašvaldībās. Saeimas lēmums virzīt tālāk Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu, un bijušā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča partijas “Kopā Latvijai!” apvienošanās ar Aināra Šlesera vadīto Latvijas Pirmajā vietā sola spraigu kampaņu līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, prognozē LTV raidījums “de facto”.

Nedēļā pirms gaidāmā Saeimas balsojuma par Rēzeknes domes atlaišanu bijušā pilsētas mēra Bartaševiča un Saeimas deputāta Šlesera vadītās partijas vienojās par kopīgu startu nākamā gada pašvaldību vēlēšanās. No Šlesera teiktā izrietēja, ka abas partijas satuvinājusi Saeimā gatavotā, kā viņš sacīja, izrēķināšanās ar Rēzeknes domi.

“Ir pienācis laiks apvienot spēkus, un uzskatiet, ka šī iniciatīva bija vairāk no manas puses, jo es vēlējos, pirmkārt, aizstāvēt Rēzeknes iedzīvotājus, jo pieļaut to, ka Rēzeknē trīs gadus vai divus gadus, vai vienu gadu visu pārvaldīs administratori, tas ir prātam neaptverami,” intervijā LTV sacīja Šlesers (LPV).

Bartaševičs, uzrunājot koncertzālē “Gors” sanākušos domubiedrus, akcentu lika uz ilgstošu pretstāvēšanu Rīgai un sludināja, ka valdība nemīl ne Rēzekni, ne Latgali.

Bartaševiču pērn novembrī atstādināja no Rēzeknes mēra amata. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija viņam pārmet gan apzināti nepareizu pilsētas budžeta plānošanu, gan vienpersonisku līguma slēgšanu par SPA būvniecību trūkuma apstākļos. Strīdu pašlaik risina tiesā. Savukārt prokuratūra Bartaševičam uzrādījusi svaigu apsūdzību par nekustamo īpašumu Bulgārijā nedeklarēšanu.

Šomēnes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoja un valdība deva zaļo gaismu likumprojektam par visas Rēzeknes domes atlaišanu un pagaidu administrācija iecelšanu. Taču vēl dienu pirms balsojuma Saeimā valdīja liela neskaidrība par gala iznākumu. Bija neiespējami saprast, vai pietiks balsu naudas grūtībās iestigušās Rēzeknes domes izformēšanai. Deputātus samulsināja Saeimas juristu secinājums, ka atlaist domi nav pamata.

“Pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlēta institūcija var tikt atlaista tikai tad, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus,” Saeimas komisijas sēdē deputātiem maija vidū skaidroja Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edvīns Danovskis.

Viens no saskatītajiem Rēzeknes domes pārkāpumiem ir saistīts ar pagājušā gada budžetu - tajā nebija ieplānoti visi izdevumi. Otrs pārkāpums - laikus nav pieņems šī gada budžets. Taču Saeimas

juristu ieskatā tas nav tik būtisks pārkāpums. Un ja domes atlaišanu apstrīdētu Satversmes tiesā, būtu liels risks valstij tiesvedību zaudēt.

Tādēļ plenārsēdes priekšvakarā Rēzeknes domes atlaišanai valdošajā koalīcijā sāka aptrūkties balsu.

“Šobrīd nav pamata domāt, ka tie juridiskie argumenti būtu pietiekami, lai mēs varētu atbalstīt likumprojektu par visas domes atlaišanu,” pirms plenārsēdes pauda Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

“Progresīvo frakcijā nav domstarpības, ka Rēzeknes pašvaldība šobrīd nedarbojas iedzīvotāju labā, gan izsaimniekošanas pazīmes, gan korupcijas, gan nesaimnieciskums, hroniska nesadarbošanās, ar valsts institūcijām, tomēr virknē kolēģu ir pamatotas bažas par tieši juridisko formulējumu. Līdz ar to mums būs brīvais balsojums,” sacīja “Progresīvo” deputāts Ervins Labanovskis.

Saeimas opozīcijas flangā savukārt visai bieži varēja dzirdēt viedokli, ka Rēzeknes domes atlaišanas iniciatīva nāk pārāk vēlu, jo situācija pilsētā jau ir stabilizēta.

“Pēc būtības mēs radām tādu ļoti rupju iejaukšanos no centra vietējā demokrātijā. Un likums šobrīd neparedz valstij tiesības sodīt. Likums paredz iecelt pārstāvi tad, ja vietējā vara nespēj strādāt, un šobrīd diemžēl mēs redzam, ka ir miers un budžets ir sabalansēts. Vietējā pārvaldība, lai kāda viņa ir, faktiski nodrošina pakalpojumus,” secina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Lai gan Sprindžuks trešdienas rītā vēl uzskatīja, ka zelta iespēja atlaist Rēzeknes domi ir nogulēta, pēc apspriedes ar Apvienotā saraksta kolēģiem, acīmredzot, domas mainīja. “Tomēr mēs nolēmām atbalstīt [atlaišanu]. Kāpēc? Jo bija skaidri redzams, ka koalīcijā šobrīd var pietrūkst balsis,” tā no tribīnes pamatoja Sprindžuks.

Likumprojekta par Rēzeknes domes atlaišanas tālāku virzību vairums deputātu atbalstīja. No opozīcijas partijām arī Nacionālā apvienība balsojumā to atbalstīja, taču no juridiskajiem riskiem norobežojās.

“Rēzeknes dome nevarēja tā rīkoties. Rādīt piemēru visai Latvijai, ka tā var rīkoties un nekas par to nebūs. Līdz ar to mēs pieņemam politisku lēmumu uzņemties politisko atbildību Rēzeknes domes deputātiem. Vienlaikus mēs sakām - juridiskā puse vai juridiskās nianses paliek lēmumprojekta sagatavotāju pusē, un atbildēt, ja tas būs nepareizi,” teica deputāts Uģis Mitrevics (NA).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kura ministrijas sagatavoto likumprojektu aizstāvēja Saeimas sēdē, ir pārliecināta, ka argumentu domes atlaišanai pietiek: “Pašvaldības domes atlaišanas juridiskiem aspektiem ir ļoti liels svars, bet jāvērtē ir domes darbs kopumā ilgstošākā laika periodā. Satversmes tiesa vērtē ne tikai anotāciju, ko vērtēja Saeimas juridiskais birojs, bet visu process kopumā.”

No vairākiem deputātiem kā ļoti nevēlams scenārijs izskan iespēja, ka Bartaševičs un komanda uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ies ar viņiem labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu uz plakātiem. No otras puses - Saeimas gaiteņos dzird prognozes, ka pēc Rēzeknes domes atlaišanas un pagaidu administrācijas iecelšanas pašvaldībā atklāsies vēl daudz nesmukumu, kas Bartaševičam par labu nenāks.

Ministre Bērziņa piekrīt, ka patieso situāciju Rēzeknes domē varēs uzzināt tikai tad, kad pašvaldībā ieies Saeimas iecelta administrācija.

Bartaševičs pats savu atstādināšanu un iespējamu visas Rēzeknes domes atlaišanu pirms nedēļas koncertzālē “Gors” komentēja kā valdības atbildes reakciju uz Rēzeknes panākumiem: “Tā ir vienkārša cilvēciska skaudība, ka mēs varam, viņi nevar.”

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Bartaševiča vadībā partija “Saskaņa” saņēma 63% vēlētāju balsu. Pērn viņu no “Saskaņas” izslēdza par “partijas darba sabotāžu”. Bartaševičs ar domubiedriem domē nodibināja partiju “Kopā Latvijai!”. Bartaševiča popularitāte Rēzeknē un apvienošanās ar Šleseru sāk mobilizēt konkurējošos spēkus.

“Situācija, kad Latvija Pirmajā vietā ir apvienojusies ar Bartaševiča partiju, manuprāt, ir nepatīkama, ne tikai Rēzeknei, bet visai Latgalei. Līdz ar to ir pamats bažām, ka visa šī teritorija varētu tikt pavilkta uz tāda radikalizācijas un populisma viļņa.

Sešas politiskās partijas - Latvijas Reģionu apvienība, Zaļā partija, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un JKP - gada sākumā Rēzeknē atklāja kopīgu biroju, bet par kopīgu startu vēlēšanās skaidrības vēl nav.

“Kopīgas aktivitātes veicam, un arī finansējam šo visu. Līdz ar to es ceru, ka tas rezultēsies arī kopīgā sarakstā,” saka deputāts Edvards Smiltēns (AS).

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurevics uzskata, ka “valstiski domājošiem spēkiem un Rēzeknes iedzīvotājiem jāapvienojas kopā, un nākamajās vēlēšanās jāstartē, lai Bartaševiča varu nomainītu.”

Nacionālās adpvienības deputāts Mitrevics LTV pauda, ka kopējais birojs Rēzeknē apliecina, ka kopā var strādāt, bet stratēģiskus lēmumus par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Nacionālā apvienība vēl nav pieņēmusi.

Savukārt Latvija Pirmajā vietā un Bartaševiča partija esot atvērti sadarbībai ar citām reģionālajām partijām gan Latgalē, gan citviet.