Dziesmas, kurām ir potenciāls kļūt par hitiem ārpus Latvijas, piedāvā tulkot un ierakstīt svešvalodā

© pixabay.com

Mūzikas autori aicināti līdz 31.jūlijam pieteikt dziesmu tās tulkošanai, ierakstīšanai un izdošanai septiņās valstīs, aģentūru LETA informēja biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.

Projekts paredzēts dziesmām, kas nav angļu valodā, bet kurām ir potenciāls kļūt par hitiem ārpus Latvijas. Atlasītās dziesmas tiks tulkotas, ierakstītas un izdotas primāri septiņās partnervalstīs: Itālijā, Ungārijā, Portugālē, Katalonijā, Polijā, Ukrainā, Latvijā un citviet. Projekta uzsaukumā var piedalīties ikviens Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" dalībvalstu pilsonis, kurš pārvalda kādu no šo septiņu valstu oficiālajām valodām.

Cimuška-Rekke norāda, ka Eiropas dziesmu apmaiņas inkubators "Polyglot" uzsākts 2024.gadā, to koordinē "Music Hungary". Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Savienības 1 miljona eiro apmērā. Projektā tiks atlasītas dziesmas, kas tiek izpildītas septiņu partnervalstu oficiālajās valodās un kam ir potenciāls iekļūt Eiropas mūzikas tirgū.

"Polyglot" kuratoru padome izskatīs saņemtos pieteikumus un atlasīs desmit dziesmas no katras valsts, un katrs partneris izvēlēsies 30 dziesmas, kurām, viņuprāt, ir potenciāls viņu pārstāvēto valstu tirgos. Atlasītās dziesmas tiks iztulkotas un piedāvātas vietējiem izpildītājiem.

Paredzēts, ka projekts strādās pie jauno dziesmu popularizēšanas sadarbībā ar radio, televīzijas kanāliem, eksporta birojiem, straumēšanas platformām. Kad visas 30 dziesmas katrā valstī būs izdotas, sabiedrība varēs balsot, kura no tām ir veiksmīgākā. Publiskais balsojums notiks atsevišķi katrā no septiņām iesaistītajām valstīm, un uzvarējusī dziesma saņems balvu, lai koncertā izpildītu savu dziesmu ar tās oriģinālo izpildītāju.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.