Krievu aditoriju mēģinās uzrunāt ar "jaunu, pievilcīgu saturu" latviešu valodā

Lai sabiedriskais medijs spētu uzrunāt visus iedzīvotājus, nepieciešams investēt vairāk līdzekļu, lai veidotu jaunus, pievilcīgus satura formātus latviešu valodā, kas piesaistītu arī mazākumtautību mērķauditoriju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvji.

SEPLP norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma pētījuma datiem aptaujā, kas veikta laikā no 2024.gada 24.janvāra līdz 15.februārim, šobrīd sabiedriskajiem medijiem izdodas sasniegt aptuveni četrus no katriem pieciem jeb 78% Latvijas iedzīvotāju.

Attiecībā uz mazākumtautību pārstāvjiem sabiedriskais medijs vismaz reizi nedēļā sasniedzot 63% jeb aptuveni 440 000 mazākumtautību iedzīvotājus Latvijā. Divi no pieciem mazākumtautību pārstāvjiem saturu patērē tikai mazākumtautību valodās. Sabiedriskā labuma aptaujas dati rāda, ka portāla "lsm.lv" satura kvalitāti mazākumtautību pārstāvji vērtē augstāk nekā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, norāda SEPLP.

Taujāti, kāpēc daļu sabiedrības sabiedriskajiem medijiem neizdodas sasniegt nekādā valodā, SEPLP norāda, ka iemesli ir dažādi, taču visbiežāk minētās respondentu atbildes bijušas, ka šajos medijos esot maz satura par interesējošām tēmām, respondenti lieto alternatīvus medijus vai maz pārzinot piedāvājumu.

SEPLP stratēģiskais redzējums ir, ka nepieciešams investēt vairāk līdzekļu, lai veidotu jaunus, pievilcīgus satura formātus latviešu valodā, kas piesaistītu arī mazākumtautību mērķauditoriju, tostarp seriālus, kultūras raidījumus, kvalitatīvu izklaidi un citu saturu.

SEPLP norāda, ka no 2026.gada tiks īstenota konceptuāli jauna pieeja dažādu mazākumtautību auditorijas uzrunāšanai, mazākumtautību valodu daudzveidībai un arī valsts valodas lietojuma stiprināšanai. Detalizētāk par jaunās pieejas mērķiem un uzdevumiem būs zināms līdz 2025.gada jūlijam, kad jaunajai Latvijas Sabiedriskā medija valdei ir jāizstrādā un jāiesniedz SEPLP uzņēmuma vidēja termiņa attīstības stratēģija 2026.-2028.gadam.

Kā vēstīts, publiskajā telpā notiek diskusija par valodas lietojumu sabiedriskajos un masu medijos kopumā un mazākumtautību uzrunāšanu, tostarp saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Šo diskusiju kontekstā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izcēlis trīs jomas, uz kurām fokusēties. Pēc viņa vārdiem, pirmā sarunu tēma ir par valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojumu valstiskos procesos, otrā - par mediju, īpaši sabiedrisko mediju, neatkarību, savukārt trešā - kā efektīvāk uzrunāt to cilvēku daļu, kas joprojām atrodas "Kremļa propagandas orbītā".

Runājot par informatīvās telpas "atkarošanu no Kremļa", prezidents savā paziņojumā vien konstatēja, ka par šo tēmu tiek spriests "jau labu laiku" un ka "tie, kas joprojām saņem informāciju no Krievijas propagandas, nav sasniegti ne ar raidījumiem latviski, ne krieviski, tāpēc ir jāsaprot iemesls, kāpēc tā notiek", bet savu redzējumu par risinājumu prezidents ierakstā netika sniedzis.

Lai mazākumtautībām būtu pieejama plašāka informācija par EP vēlēšanām, sabiedriskā medija interneta platformā bija plānots rīkot politiķu debates krievu valodā, kam daļa nacionālāk noskaņoto partiju kategoriski iebilda. Latvijas Televīzijas (LTV) galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, šādos apstākļos nolēma atcelt EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā.

Roķe izplatītajā paziņojumā presei norādīja, ka gaidot EP vēlēšanas, gada sākumā LTV plānoja saturu, kā galveno mērķi izvirzot iespējami plašas auditorijas sasniegšanu. Tiecoties ar uzticamu informāciju par vēlēšanām uzrunāt dažādas sabiedrības grupas, žurnālistu vadītas debates ar partiju vai partiju apvienību pārstāvjiem tika lemts rīkot ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

Viņa atzina, ka, plānojot saturu, LTV neparedzēja, kādas reakcijas pirms šīm EP vēlēšanām raisīs aicinājums deputāta amata kandidātiem piedalīties debatēs, kuru pamatvaloda ir krievu. LTV esot ieklausījusies sabiedrības grupu paustajos viedokļos un ekspertu argumentos, vēlreiz iekšējās diskusijās izvērtējusi situāciju un debašu rīkošanas praktiskos aspektus, un lēmusi, ka debates ar EP deputāta amata kandidātiem krievu valodā jāatceļ.

Vienlaikus viņas pašas nostāja neesot mainījusies - sabiedriskais medijs nav un nedrīkst būt instruments politisko spēku vai amatpersonu mērķu sasniegšanai. Lai nodrošinātu būtisko sabiedriskā medija uzdevumu mazākumtautību auditorijai daudzveidīgi atspoguļot EP vēlēšanas, LTV vērtēs iespējas debašu vietā piedāvāt citus satura formātus.