Latvija un Francija abpusēji veicinās franču valodas popularizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot franču valodas skolotāju sagatavošanai, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) šonedēļ tikās ar Francijas ārējās tirdzniecības, ekonomikas veicināšanas, frankofonijas un franču diasporas lietu valsts ministru Franku Riestēru, lai pārrunātu abu valstu sadarbības attīstīšanu izglītības jomā, veicinot franču valodas pedagogu sagatavošanu.
Ministri vienojās īstenot kopīgu programmu valodas un didaktikas prasmju veicināšanai skolotājiem, kuri papildus vēlas iegūt franču valodas skolotāja kvalifikāciju, kā arī topošajiem franču valodas skolotājiem. Tiks piedāvāti arī inovatīvi moduļi medijpratības un digitālo prasmju mācīšanai, kā arī mākslīgā intelekta izmantošanai mācību procesā. Francijas institūts Latvijā programmu sāks īstenot no septembra, un trīs gadu laikā plānots sagatavot 60 jaunos franču valodas skolotājus.
LETA jau rakstīja, ka arī Vācija un Latvija sadarbosies vācu valodas skolotāju paātrinātā sagatavošanā. To paredz Kopīgo nodomu deklarācija, ko šonedēļ parakstīja Čakša un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.
No 2026./2027.mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Krievu valodu vajadzēs aizvietot ar kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski bērni kā otro svešvalodu var apgūt franču, vācu un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.
Krievu valodu, pēc IZM rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.