Labklājības ministrija (LM) šogad veiks izvērtējumu un pētīs "bezpajumtniecības tiesisko un saturisko ietvaru", lai izstrādāt priekšlikumus atbalsta pasākumiem, vēsta LM sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda, ka ar bezpajumtniecības mazināšanu saistītu pasākumu kopums parasti ir ietverts nacionālās stratēģijās, klāsta LM. Latvijā vienota pieeja pagaidām nepastāv, tomēr eksperti, kas ar šo jautājumu strādā, esot pārliecināti, ka risinājums ir jāmeklē un, lai to izdarītu, jāsāk ar definīcijas noteikšanu. Lai sāktu sarunas par to, LM organizēja ekspertu domnīcu.
Kā liecina cilvēku bez pajumtes raksturojums, bezpajumtniecība ir cieši saistīta ar dažādiem sociālekonomiskiem, psiholoģiskiem un strukturāliem faktoriem. Kā vēsta LM, bezpajumtniecības problēma rodas gan ekonomiskās nestabilitātes, apgrūtinātas pieejas nodarbinātībai, nabadzības, lētu mājokļu trūkuma, kā arī problēmu ģimenē un personas garīgā un fiziskā veselības stāvokļa dēļ. Daudzi šie faktori bieži mijiedarbojas un veido sarežģītu problēmsituācijas kopumu, kas rezultātā var novest pie bezpajumtniecības.
LM norāda, ka bezpajumtniecības mazināšanai un novēršanai ir nepieciešama kompleksa pieeja - cilvēka situācijai un vajadzībām atbilstoši sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi un speciālistu atbalsts, kā arī tik ļoti nozīmīgais resurss - mājoklis.
Nākamais solis bezpajumtniecības jautājuma risināšanā ir 2024.gadā plānotais izvērtējums, kā ietvaros tiks veikta bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara izpēte un tiks izstrādāti priekšlikumi atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos, sola LM.