Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" netiek samazināta neviena tā daļa un netiek mainīta projekta kopējā definīcija, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī "Rail Baltica", koordinatore Katrīna Trautmane.
"Tas mums prasa vairāk laika, un mums ir jāpārkārto finansēšanas veids," papildināja Trautmane.
Viņa sacīja, ka patlaban projekts ir svarīgā periodā, jo sākas būvniecības fāze, līdz ar to iedzīvotāji redz, ka dzelzceļa līnija kļūst par realitāti, nevis ir tikai projekts, par kuru runā.
"Vienlaikus, protams, šajā pašā periodā notiek diskusijas par finansējumu un nākotni, un to, kā mēs organizēsim projekta īstenošanu, jo tas ir izrādījies dārgāks, nekā sākotnēji tika lēsts," pauda Trautmane.
EK pārstāve piebilda, ka sākotnējās aplēsēs nebija ņemti vērā visi aspekti, jo īpaši vides aspekti.
Trautmane sacīja, ka sākotnēji tika lēstas sava veida vidējās izmaksas, bet ne viss, kas tika iekļauts projektā laika gaitā. "Tās bija aplēses, nevis realitāte. Tas arī nav tāpēc, ka mēs nolēmām, ka projekts tiks īstenots posmos. Tas ir projekta sarežģītības dēļ," papildināja Trautmane.
Viņa arī norādīja, ka notika diskusijas starp Baltijas valstīm, notika izmaiņas projekta vadībā, diskusijas par finansējumu, kas radīja kavēšanos, un arī kavēšanās beigās izmaksā dārgi. "Tāpēc dažreiz, kad es dzirdu kritiku par izmaksu aplēsēm, es tomēr gribu atgādināt, ka tur ir dalīta atbildība," minēja Trautmane.
Pēc viņas domām, patlaban notiek pozitīva virzība, jo ir panākta vienošanās par projekta īstenošanas posmiem, kuru apstiprinās Baltijas premjerministru tikšanās laikā jūnijā. Savukārt pēc tam ir jāvienojas par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējamo projekta daļu un dalībvalstu finansējamo projekta daļu.
"CEF finansējums attiecas uz infrastruktūru, kas ir "Rail Baltica" dzelzceļa galvenā līnija, un līdzfinansējuma daļa ir tiešām ļoti liela, jo CEF sedz 85% no izmaksām. Taču 15% ir jāsedz dalībvalstīm, kā arī no CEF netiek apmaksāti neattiecināmie darbi, piemēram, noteikti darbi stacijās," uzsvēra Trautmane.
Līdz ar to viņa informēja, ka bija nopietna diskusija, kas ir galvenās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas definīcija un attiecīgi kas ietilpst projekta pirmajā posmā.
Viņa atzīmēja, ka karš Ukrainā, inflācija, pašreizējā situācija visus projektus ir padarījusi dārgākus. "Es tikos ar Latvijas finanšu ministru, un viņš teica, ka tas ir visdārgākais projekts pasaulē. Tā tas nebūt nav," sacīja Trautmane.
EK pārstāve norādīja, ka pozitīvi ir tas, ka Baltijā sākas dzelzceļa līnijas būvniecības darbi, kā arī uzticēšanās un sadarbība starp trim valstīm, viņasprāt, ir diezgan laba, kā arī sadarbība starp nacionālajiem projekta īstenošanas uzņēmumiem un Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" ir laba.
"Protams, ir bijušas grūtības. Piemēram, tehniskais projekts netika sagatavots paredzētajā laikā. Bija diskusija par to, ka varētu zaudēt zināmas naudas summas. Tomēr, ja mēs ņemam vērā kopējo projekta sarežģītību un izmaksas... Tas, ziniet, notiek visos projektos, un tas ir arī veids, kā mācīties, un es ceru, ka visi šajā laikā ir mācījušies, jo, kā jau teicu, bija dažas grūtības, no kurām varēja arī izvairīties," pauda Trautmane.