"Velcies uz ceļa un stum savus ratus tur"; māmiņu ar ratiem uz ietves norāj velosipēdists

© Ģirts Ozoliņš/MN

Neviens jau nesaka, ka velosipēdu izmantošana pilsētā ir slikta lieta, tomēr viena daļa velosipēdistu iedomājas, ka ir pasaules naba un drīkst uz ielas un ietvēm uzvesties kā karaļi, tādējādi bojājot velobraukšanas prestižu un izsauc līdzcilvēkos neiecietību pret visai atbalstāmo pārvietošanās veidu.

Šoreiz nepamatotu uzbraucienu par pārvietošanos ar ratiņiem pa ietvi laikā, kad pretim brauc velosipēds, saņēmusi kāda jaunā māmiņa. Par to viņa raksta mikroblogošanas vietnē "X": "Vakar ar ratiem eju pāri VEF gaisa tiltam. Uz ietves ir sašaurinājums, pretī brauc velosipēdiste. Es apstājos, lai dāmu palaistu garām, bet šī apstājas, ieņem pozu un paziņo man, ka es ejot pa nepareizo tilta pusi. Man jāiet pa otru ietvi."

Jāpiebilst, ka norādītajā vietā nav nevienas ceļa zīmes, kas norādītu, kādā virzienā pa kuru ietvi ir jādodas gājējam.

Komentētāji, tostarp velosipēdu cienītāji, nopeļ konkrētās velosipēdistes rīcību un izteikumus, kā arī iedrošina: "Ja tu izsauktu ceļu policiju, viņai uzliktu sodu."

"Esmu pamanījis sakritību, jo stulbāks indivīds, jo agresīvāk tas cīnās par savām svētajām tiesībām, ignorējot apstākļus un citu iesaistīto intereses un vajadzības. Un tas attiecas ne tikai uz velosipēdistiem..."

"Es ne tikai pasūtītu uz vienu vietu, bet arī uzšautu, jei bogu! Un es esmu velorasts ar stāžu. Bet šitās vannabī velo ienīstu ka sugu."

Vienlaikus komentātāji, kuri ikdienā izmanto šo ceļa posmu, uzskata, ka tas ir bīstams gan gājējiem, gan velosipēdistiem: "Iet pāri VEF gaisa tiltam astoņos no rīta un piecos vakarā ir izaicinājums un laimes spēle - būs kāds starpgadījums, nebūs, iebrauks kāds velo mugurā, neiebrauks, kā samainīties metra platumā ar velo, bērnu ratiem un suni, vai labāk nesamainīties utt."

Latvijā

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.