Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošana vairāku valstu starpā rada papildu sarežģījumus, tādēļ ir svarīga Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" kā centrālā koordinatora nozīme projekta nacionālo interešu samērošanā, šonedēļ, piedaloties "Rail Baltica" pamattrases būvniecības sākšanas pasākumā Latvijā, sacīja Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji aģentūru LETA informē, ka vizītes laikā Rīgā Trautmane tikās ar "Rail Baltica" projekta ieviešanas organizāciju vadības komandām un atbildīgo ministriju amatpersonām, lai pārrunātu projekta virzību un prioritātes.
Trautmane vizītes laikā apliecināja projekta izaicinājumus, ar kuriem saskaras "Rail Baltica". Viņa sacīja, ka ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras pieredzes trūkums Baltijā nozīmē, ka reģionam ir nepieciešams laiks, lai uzkrātu nepieciešamās zināšanas.
Tomēr viņa norādīja, ka patlaban ir aizraujošs laiks, kad ir iespējams redzēt projekta materializēšanos, jo pamattrases būvniecība sākas visās trijās valstīs. Koordinatore uzsvēra, ka sabiedrība tagad var novērot reālu progresu, iezīmējot šo būvniecības posmu kā nozīmīgu soli uz priekšu.
Komentējot TEN-T regulu, kas paredz, ka dalībvalstīm pamata tīkls ir jāpabeidz līdz 2030.gadam, Trautmane norādīja uz Eiropas transporta infrastruktūras projektu konkurētspēju un uzsvēra nepieciešamību demonstrēt "Rail Baltica" projekta briedumu.
Viņa arī atzīmēja trīs Baltijas valstu vienošanās nozīmīgumu par projekta īstenošanu posmos un pirmā posma tvērumu. Lai arī projektu īsteno pa posmiem, ir jānodrošina, ka to pabeidz pilnā apmērā, lai tas dotu pienesumu visām iesaistītajām valstīm un pilsētām.
Koordinatore uzsvēra arī "Rail Baltica" projekta stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai, kā arī akcentēja, ka NATO sagaida tā savlaicīgu pabeigšanu. Viņa sacīja, ka savienojums starp Kauņu un Polijas-Lietuvas robežu ir īpaši svarīgs, jo tas ir būtisks savienojums plašākā Eiropas transporta tīklā.
Trautmane atzīmēja, ka finansējumu var atrast un tas ir jāatrod, atkārtoti apliecinot apņemšanos atbalstīt projektu. Viņa arī piebilda, ka "Rail Baltica" ir unikāls projekts, kuram ir nepieciešami inovatīvi risinājumi un stingra pieeja tā īstenošanā. Baltijas valstīm, ieviešot šo projektu, jābūt vienotām un saliedētām kopīga mērķa sasniegšanai.
"RB Rail" pārstāvji informē, ka maija pēdējā nedēļā Trautmane piedalīsies arī pasākumā Igaunijā, lai atzīmētu Ulemiste termināļa būvniecības sākumu. Šie pasākumi iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu, "Rail Baltica" projektam pārejot no plānošanas uz reālu būvniecību visās trīs Baltijas valstīs.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.