Valsts prezidents aicina papildināt Krimināllikumu

© Ģirts Ozoliņš / F64

22. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs parakstīja un nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā.

Vēstulē Juridiskajai komisijai Valsts prezidents uzsver, ka Latvijā kā parlamentārā valstī tieši Saeimas kompetencē ir valsts augstāko un vadošo amatpersonu ievēlēšana, iecelšana vai apstiprināšana amatā.

Šo amatpersonu pilnvaru apjoms un to vadīto institūciju kompetence ir būtiska Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas pastāvēšanā un demokrātisko vērtību aizsardzībā. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka valsts augstākās amatpersonas amatu iegūst caurspīdīgā, godīgā un tiesiskā procesā, bez neatļautas ietekmes.

“Apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošana vai izplatīšana par valsts augstāko amatpersonu amata kandidātiem saistībā ar šo amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, var radīt būtisku vai pat neatgriezenisku kaitējumu gan Latvijas valsts nacionālajām un starptautiskajām interesēm, gan sabiedrības interesēm,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai.

Valsts prezidenta ieskatā ar dziļviltojumu tehnoloģijām šobrīd izdarīt noziedzīgu nodarījumu ar lielu kaitējumu ir iespējams gan vieglāk un ātrāk, gan netraucētāk. Latvijai ir jābūt gatavai dot pienācīgu pretsparu šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Ievērojot minēto, Valsts prezidents aicina Saeimas atbildīgo komisiju izvērtēt iespēju papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā tiktu paredzēta atbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēl, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā.

Latvijā

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Svarīgākais