VISC norāda, ka pašreizējais obligātais mācību saturs nenodrošina jauniešu izpratni par seksualitāti

© Kaspars Krafts / F64

Obligātajā mācību saturā visvājāk ir pārstāvētas prasmes, kas nodrošina bērnu un jauniešu izpratni par seksualitāti un seksuālo izglītību, strādājot pie bērnu vecumam atbilstošas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības satura, secinājis Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē stāstīja VISC pārstāve Liene Zeile, UNESCO vadlīnijas nosaka, ka seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības saturā jāietver tādi moduļi kā attiecības, vērtības, tiesības, kultūra un seksualitāte, izpratne par dzimumu, vardarbība un drošība, veselībai un labklājībai nepieciešamas prasmes, informācija par cilvēka ķermeni un attīstību un citas.

Pēc viņas stāstītā, patlaban Latvijas izglītības sistēmā par atsevišķām tēmām tiek runāts noteiktos vecumos, piemēram, par ilgtermiņa saistībām un bērnu audzināšanu netiek runāts piecu līdz 12 gadus vecu bērnu grupā, uzskatot, ka šādas prasmes jāsāk iezīmēt tad, kad bērnam veidojas izpratne par savām tiesībām un pienākumiem tiesiskā līmenī.

Iestādes vērtējumā, nepieciešams piemērot pieejamos metodiskos materiālus atbilstoši vecumposma īpatnībām un papilināt ar metodiskajiem komentāriem skolotājiem. Saturiskās izmaiņas esot jāveic vairākos līmeņos: programmas līmenī, standarta līmenī, mācību pieejas līmenī, skolēna paplašinātas izglītības pieredzes satura modulī, kurus apgūst ārpusstundu aktivitātēs, u.tml.

Lai gūtu pārliecību, ka skolēni apguvuši mācību saturā paredzētās tēmas par seksuālo veselību, katrai skolai būtu nepieciešams cilvēks, kas pārskata satura ieviešanu un kontrolē skolotāju savstarpējo sadarbību.

VISC iecerējusi fokusgrupu diskusijās izstrādāt priekšlikumus satura pilnveidei katrā vecumposmā - pirmsskolām, 1.-3.klasēm, 4.-6.klasēm, 7.-9.klasēm un vidējā izglītībā. Vienlaikus VISC vēlas aktualizēt audzināšanas satura metodiskos ieteikumus, jo seksuālā un reproduktīvā veselība vienmēr ir bijusi audzināšanas tēma, tādā veidā, iespējams, palīdzot skolām skatīties šo tēmu detalizētāk un vecumposmam atbilstošāk. Iestādes pārstāves gan atzina, ka par audzināšanas saturu skaidrības vēl nav, jo ar esošajiem resursiem tas būtu grūti izdarāms.

Biedrība "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle piekrita, ka svarīgi bērnus izglītot par šīm tēmām, tomēr atzina, ka nereti vērojama pretestība no vecāku puses.

Pedagogi vēlas izglītot bērnu par seksuālo veselību, taču vecāki to neatbalsta. Par to pārsteigumu izrādīja deputāts Didzis Šmits (AS), vaicājot, vai ir arī kādi empīriski pierādījumi, kas liecina par vecāku pretestību. Viņaprāt, pretestība drīzāk varētu būt nezināšanas dēļ, nevis par pašu saturu.

Ķelle atzina, ka, runājot ar vecākiem par šīm tēmām, novērojusi bailes, jo daudzi jautājumi ir grūti saprotami. Kā piemēru viņa minēja Eirovīziju, par kuru sabiedrības iniciatīvas platformā "Manabalss.lv" sāktajā parakstu vākšanā pausta nostāja, ka "cilvēki, kas tur piedalās, mēdz uzvesties piedauzīgi, un to arī afišē kā normu". Ķelle arī uzskata, ka tas ir papildu darbs pedagogiem - skaidrot vecākiem šīs tēmas.

Zeile piekrita, ka vecākiem ir tiesības iepazīties ar izglītības saturu. Īpaši sakāpināta interese par šo tēmu ir jaunāko bērnu vecākiem. Viņa norādīja, ka UNESCO vadlīnijās ieteikts veidot arī izglītojošo kursu vecākiem, kas būtu ideāli, taču no finanšu viedokļa pagaidām Latvijā esot neiespējami.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs pauda viedokli, ka vecāki protestē pret saturu tādēļ, ka nekad netiekot definētas vērtības, un "katrs no mums pieturās pie savām". Nedefinējot vērtības, parādoties objektīvā vienaldzība, kad vecāki ir pārņemti ar saviem darbiem, un tiem svarīgas vien materiālās vērtības. Līdzīgās domās bija arī deputāte Anna Rancāne (JV), kura norādīja, ka jābūt skaidrībai, kādēļ kaut kas tiek skaidrots un mācīts. Tad arī sabiedrībai būs vieglāk skaidrot, kāpēc tas ir svarīgi.

"Jebkuram normālam vecākam iedegās sarkanā gaisma, un gribās redzēt saturu, kas bērnam tiek mācīts. Kopīgi strādājot, varam sasniegt mērķi. Mūsu mērķis ir audzināt laimīgu cilvēku, kas pieturas pie zināmām vērtībām," izteicās Rancāne.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais