JKP satrauc, ka ārvalstu akadēmiskais personāls var nekad neiemācīties latviešu valodu
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie grozījumi ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistes veicināšanai ir pretrunā ar valsts valodas statusa principiem un Latvijas Satversmi, uzskata parlamentā nepārstāvētā "Jaunā konservatīvā partija" (JKP).
JKP vēstulē Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) un atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pauž viedokli, ka grozījumi nav ne vien nepieciešami, bet arī varot kaitēt vispārējai sociolingvistiskajai valsts valodas situācijai. Valsts prezidenta priekšlikums paredz, ka ar valsts valodu neprotošu ārzemnieku var turpināt darba attiecības, neparedzot ievēlēšanu, taču, kā norāda JKP, vispārējs regulējums nosaka, ka ir nepieciešama ievēlēšana akadēmiskajos amatos.
Priekšlikums neparedz nekādu pienākumu ārzemniekam sešus gadus mācīties valsts valodu - ārzemnieks var Latvijā sešus gadus strādāt un tad aizbraukt, ignorējot Latvijas tiesisko lingvistisko realitāti, piedāvājumu kritizē JKP, uzsverot, ka piedāvātā norma neliedz sešus gadus būt ievēlētam vienā augstskolā, sešus gadus otrā un sešus trešajā, nekad neiemācoties valsts valodu.
''Līdz ar to faktiski darba valoda augstskolu katedrās, fakultātes domes sēdēs, augstskolu senātos un citās institūcijās var kļūt arī agresora Krievijas valsts valoda, jo akadēmiskajos amatos ievēlētām personām ir tiesības piedalīties šo institūciju darbā. Tas nivelē valsts valodas lomu un ir pretrunā ar Latvijas Satversmes normām,'' pauž parlamentā neievēlētā partija. Tāpat JKP akcentē, ka priekšlikums neparedz nekādu ierobežojumu tam, ka ārzemnieks neprot nevienu Eiropas Savienības oficiālās valodu.
JKP uzskata, ka grozījumi nav nepieciešami, jo visus nepieciešamos gadījumus varot risināt ar Ministru kabineta noteikumos norādītajiem izņēmumiem, jo līdz šim Augstskolu likums nav regulējis akadēmiska personāla valodas prasmi, jo to regulēja Ministru kabineta noteikumi.
Partija uzskata, ka augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaistes iespējamība Latvijas augstākās izglītības institūcijām izriet no atbilstoša finansējuma, nevis no latviešu valodas prasmju ierobežošanas. JKP aicina grozījumus neizskatīt un atsaukt.
Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, lai skaidri definētu augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā un "novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības".
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, likumprojekta mērķis ir dot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstis, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā.