Ar dalību Rīgas maratonā ārlietu ministre Braže vāks līdzekļus dronu iegādei Ukrainai

© Vladislavs Proškins/F64

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže svētdien Rīgas maratonā skries pusmaratona distanci, vienlaikus vācot līdzekļus dronu iegādei Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Viņa skries pusmaratonu ar numuru "815", jo tik dienas norit Ukrainas cīņa pret agresorvalsti Krieviju, liecina ministrs ieraksts tviterī. Ārlietu ministre ierakstā pievienojusi arī saiti uz portālu "Ziedot.lv".

Iniciatīvas autori portālā "Ziedot.lv" uzsver, ka Krievijas armija turpina savus brutālos uzlidojumus Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem. Ukraiņu karavīriem akūti nepieciešami dažāda veida bezpilota lidaparāti - FPV droni, izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparāti.

FPV drons var izmaksāt pat 1000 eiro, taču tā iespējas aizsardzībā ir lielas, un šāds drons var iznīcināt ienaidnieka iekārtas miljoniem dolāru vērtībā. Dronu skaita pieaugums frontes līnijā padara tehnoloģiskākas kaujas operācijas pret Krievijas okupantiem, norādīts portālā.

Efektīvai cīņai pret Krievijas armiju nepieciešams saražot miljoniem dronu Ukrainas bruņotajiem spēkiem gadā. Atbalstot šo projektu, cilvēki ne tikai palīdz nodrošināt Ukrainas karavīru drošību, bet arī veicat Latvijas aizsardzības un militārās industrijas attīstību, uzsver iniciatīvas autori. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā.

LETA jau ziņoja, ka Braže un viņas padomnieks, drošības ekspert un rezerves karavīrs Tomass Pildegovičs bija grupā, kas pirms Rīgas maratona 16 nedēļas trenējās skrējējas un treneres Ilonas Marheles vadībā. Viņi abi un kinoloģe un fitnesa trenere Monta Priede, arhitekte Krista Lepere, uzņēmējs Ingus Rutulis un vīnzinis Jānis Volkinšteins svētdien pirmoreiz izies uz starta pusmaratona vai maratona distancē.

Maratons Rīgā notiek no 1991.gada un ir Baltijas valstu vērienīgākais tautas sporta notikums. Šogad Rīgas maratonā skrējēji sacentīsies 34.reizi.

Latvijā

Mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas it kā atdalīšanās no Maskavas patriarhijas uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas Pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk, un šo “pasākumu” esot organizējusi pati pareizticīgo baznīca. Lai saprastu, kas ir noticis (vai nav noticis), “Neatkarīgā” meklē atbildes.

Svarīgākais