Aktualizē jautājumu par bērnu peldētprasmi

© Kaspars Krafts/f64

Latvijā nav vienotas peldētapmācības programmas, kā rezultātā nav arī izstrādātu kritēriju bērnu peldētprasmes novērtēšanai, aģentūrai LETA sacīja biedrības "Peldēt droši!" vadītāja Zane Gemze.

Biedrība "Peldēt droši" un Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) šodien rīkoja tiešsaistes nodarbības skolēniem par drošu uzvedību pie ūdens. Tajās bērni uzzināja, kam pievērst uzmanību, izvēloties drošu peldvietu, kāda ir pareiza un atbildīga uzvedība, atpūšoties pie ūdens un nodarbojoties ar ūdens sporta veidiem. Tika skaidrota peldētprasmes nozīme, iemesli, kā rezultātā var notikt nelaime, un kliedēti mīti par slīkšanas atpazīšanu.

Gemze sacīja, ka interese par nodarbībām bijusi liela un tām bija reģistrējušies 40 000 skolēnu, bet vēl ir tādi, kas skatījušies tās bez reģistrēšanās.

Latvijā nav statistikas, cik bērnu prot peldēt, tomēr sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru tiks apzināts izglītības iestādes, lai noskaidrotu, kurās notiek peldētapmācības nodarbības. Pēc Gemzes paustā, tikai 8% bērnu paši teikuši, ka māk peldēt, tomēr prasme peldēt pēc Latvijas un Skandināvijas definīcijas nozīmē prast nopeldēt 200 metrus - no tiem 50 metrus uz muguras. Tāpat peldētprasme nozīmē spēt saviem spēkiem izkāpt krastā un nejusties pārgurušam, un to ne vienmēr izdodas izpildīt.

"Mums arī valstī nav kritēriju, kas nosaka, vai bērns māk peldēt vai nē. Nav arī vienotas peldētapmācības programmas, līdz ar to arī peldēšanas kritēriju. Ir pašvaldības, kas īsteno apmācības par saviem līdzekļiem, piemēram, Rīga, Ādažu novads, Jelgava un citur, tas ir apsveicami, bet vienotas programmas nav," atzina Gemze.

Viņa piebilda, ka biedrība rosinājusi izstrādāt programmu, taču pagaidām tam nav nepieciešamā finansējuma. Turklāt Latvija trūkst arī peldēšanas treneru. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija gada laikā sagatavo, iespējams, divus trenerus, taču ar to nepietiek, un trūkstošo robu aizpilda vispārējās izglītības skolotāji, kuriem pašiem nav peldēšanas prasmju vai arī tās ir nepietiekamas, lai varētu mācīt bērnus peldēt.

Vienlaikus Gemze norādīja, ka ir būtiski veicināt sabiedrības izpratni, un tas, ka aptuveni 1400 skolotāju pirms vasaras sākuma bija pieteikuši savus skolēnus nodarbībām par drošu uzvedību pie ūdens ir apsveicami.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.