Pēdējo desmit gadu laikā Tieslietu ministrija (TM) vairākkārt nākusi klajā ar paziņojumiem, kuros solīja būvēt jaunus cietumus. Iniciatīva saprotama – valsts tādējādi ietaupītu, jo nebūtu jāmaksā kompensācijas cietumniekiem, kuri par neapskaužamajiem sadzīves apstākļiem pasūdzējušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un arī ēku uzturēšana būtu lētāka.
Diemžēl visas aizsāktās ieceres līdz šim nav realizētas. Pašlaik jaunu projektu – 5 cietumi par 250 miljoniem latu – pieteicis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš ieslodzījuma vietas vēlas būvēt pēc privātās/publiskās partnerības (PPP) principa.
Derīga bija arī iepriekšējā koncepcija
Pēdējā desmitgadē jaunu cietumu būvniecību nav izdevies panākt nedz bijušajai tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei, kura par to runāja 2004. gadā, nedz viņas pēctečiem. Pēdējā no lielajām iecerēm tapa 2007. gadā, kad dekādes laikā tika plānots nojaukt esošos cietumus un to vietā būvēt jaunus. «Iecere tika apstiprināta un uzsākta, taču reāli izdevās izpildīt tikai vienu no tās punktiem – slēgt Pārlielupes cietumu, kas tobrīd bija viskritiskākajā stāvoklī. 2009. gadā Dombrovska valdība koncepciju atcēla, taču man grūti spriest par iemesliem. Publiski izskanēja argumenti par finanšu resursu trūkumu,» stāsta bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Pēc viņa domām, veco koncepciju nevajadzēja atcelt, jo to bija plānots īstenot vairāku gadu garumā. Tātad varēja pārskatīt termiņus, uzskata G. Bērziņš. Kā vienīgo projekta veiksmi viņš min jaunas ēkas būvniecību Cēsu nepilngadīgo kolonijā, ko pabeigs aprīļa beigās. «Ja Štokenbergam izdosies pārliecināt aizdevējus, ka jāpiesaista privātā/publiskā partnerība, domāju, ka arī jauno projektu var īstenot,» uzskata G. Bērziņš. Par nosauktajām ieceres izmaksām viņš runā izvairīgi. Vēl pirms četriem gadiem G. Bērziņa vadībā TM bija aprēķinājusi, ka viens cietums varētu izmaksāt vidēji 20 līdz 30 miljonus latu, savukārt A. Štokenberga variantā summa pieaugusi jau līdz 50 miljoniem latu par cietumu. «Protams, izmaksas tajā laikā bija lielākas nekā tagad, bet jārēķinās, ka cietuma infrastruktūra nav lēta – uzbūvēt cietumu nenozīmē uzbūvēt angāru,» saka bijušais TM vadītājs.
Skaidrības nav
A. Štokenbergs jaunu ieslodzījuma vietu būvniecību sev nostādījis par galveno prioritāti un to īstenot iecerējis pēc PPP principa. «Ja mēs runājam par jauno cietumu celtniecību, tas lielā mērā atkarīgs gan no valsts finanšu resursiem, tur mums ir plāns kaut vai pārdot jau esošās teritorijas. Mēs varētu iegūt kaut kādu sēklas naudu, ar kuru uzsākt finansējuma piesaisti. Piemēram, Jelgavā mums cietums ir pilsētas centrā, kur, es pieņemu, kādam investoram varētu būt interese par to, lai teritoriju izmantotu kaut kā labāk,» raidījumam De facto komentējis A. Štokenbergs. Latvijā ir 12 cietumu, un projekta ietvaros to vietā plānots atstāt tikai piecus, atklāj ministra padomnieks Gatis Kokins. Pirmo cietumu varētu slēgt Liepājā, taču uz jautājumu, kāpēc izvēlēta tieši vēju pilsētas ieslodzījuma vieta, atbildes pagaidām nav. Nav arī zināms, cik ilgā laikā projektu varētu īstenot.
Iesniegti nekvalitatīvi projekti
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka valstij ir vērts ieguldīt naudu lielos projektos, ja tie pārskatāmā nākotnē palīdz ietaupīt līdzekļus. Par A. Štokenberga kūrēto ideju ekonomistam informācijas nav.
Swedbank Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute Neatkarīgajai uzsver, ka līdz šim PPP projektus starptautiskie aizdevēji visticamāk noraidījuši tāpēc, ka tie bijuši nekvalitatīvi. Turklāt izaicinājumi Latvijai ir citādi nekā pirms pāris gadiem. «Pašlaik aktuāli ir demogrāfiskais jautājums un nodarbinātība. Nepietiek uzcelt ēku, ir jāsaprot, kas to izmantos,» saka I. Kukute. Kā vienīgo veiksmīgo PPP projektu viņa min bērnudārzu būvniecību Mārupē, vairāk piemēru nav. «Stratēģijas trūkums visticamāk ir bijis par pamatu, kāpēc līdz šim aizdevēji projektus noraidījuši,» uzskata ekonomiste.